16. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

Juridiskās fakultātes docents Dr. iur. Edvīns

Danovskis - norāda, ka izskatāmajā lietā būtiskākais esot

jautājums, vai apstrīdētajās normās ietvertais ierobežojums

īstenot studiju programmas svešvalodās ierobežo Satversmes 112.

pantā noteiktās tiesības uz izglītību.

No Satversmes 112. panta pirmajā teikumā nostiprinātajām

tiesībām neizrietot akadēmiskā brīvība. Taču apstrīdētajās normās

ietvertais aizliegums īstenot izglītības programmas svešvalodās,

tostarp krievu valodā, ierobežojot Satversmes 112. pantā

ietvertās tiesības uz pieeju augstākajai izglītībai. Apstrīdētās

normas ierobežojot lielas daļas Latvijas krievvalodīgo

iedzīvotāju iespējas iegūt augstāko izglītību viņu dzimtajā

valodā. No Satversmes 112. panta neizrietot tiesības prasīt, lai

izglītība personām tiktu nodrošināta tām vēlamā formā vai valodā,

izņemot tiesības uz pieeju izglītībai valsts valodā valsts

augstskolās. Apstrīdētās normas gan nevis prasot kaut ko

nodrošināt, bet gan liedzot iespēju veidot studiju programmas

svešvalodās.

Akadēmiskā brīvība esot galvenais iemesls, kura dēļ valsts

augstskolas ir izveidotas kā atvasinātas publiskas personas. Tā

esot pašsaprotama augstskolu darbībā un nepieciešama visai

cilvēcei, lai radītu vidi, kur iegūt zināšanas un nodot tās

nākamajām paaudzēm. Tomēr akadēmiskā brīvība neesot pilnībā

nostiprināta Satversmē. Tikai viens tās aspekts - zinātniskā un

jaunrades brīvība - esot nostiprināts Satversmes 113. pantā. Šis

aspekts ietverot aizliegumu valstij noteikt zinātniskās darbības

saturiskos virzienus, kā arī kopsakarā ar Satversmes 112. pantu

uzliekot valstij pienākumu veidot tādu augstākās izglītības

sistēmu, kurā šī brīvība tiktu respektēta. Citi akadēmiskās

brīvības aspekti, piemēram, tiesības brīvi izvēlēties mācību

metodes, neesot "ielasāmi" nevienā no Satversmes

pantiem.