31. pants

Lai izvērtētu, vai pamattiesību ierobežojums ir

noteikts ar likumu, jāpārbauda: 1) vai likums ir pieņemts,

ievērojot normatīvajos aktos paredzēto kārtību; 2) vai likums ir

izsludināts un publiski pieejams atbilstoši normatīvo aktu

prasībām; 3) vai likums ir pietiekami skaidri formulēts, lai

persona varētu izprast no tā izrietošo tiesību un pienākumu

saturu un paredzēt tā piemērošanas sekas (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2019. gada 7. jūnija sprieduma lietā Nr.

2018‑15‑01 13. punktu).

31.1. No demokrātiskas tiesiskas valsts principa izriet

noteiktas prasības arī attiecībā uz likumdošanas procesu.

Likumdošanas procesā jāievēro vispārējie tiesību principi,

Satversmē un Saeimas kārtības rullī reglamentētie procesuālie

priekšnoteikumi un prasības. Likumdevējs izskata likumprojektu

atklāti Saeimas un Saeimas komisiju sēdēs, ietverot apspriešanas

iespēju un nodrošinot, ka deputāti var izmantot savas runas un

balsošanas tiesības. Tāpat paredzētais tiesiskais regulējums

gadījumos, kad tas nepieciešams, ir pienācīgi jāpamato ar

izskaidrojošiem pētījumiem. Tieši priekšlikumu apspriešana

nodrošina iespēju izvērtēt, vai pastāv paredzētā tiesiskā

regulējuma alternatīvas. Demokrātiskā tiesiskā valstī

likumdevējam ir arī pienākums savlaicīgi un pienācīgi informēt un

pēc iespējas - tieši vai pastarpināti - iesaistīt likumdošanas

procesā sabiedrību un konsultēties ar ieinteresētajām personām

(sk. Satversmes tiesas 2019. gada 6. marta sprieduma lietā Nr.

2018-11-01 18.1. punktu).

Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka ierobežojums nav noteikts ar

pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, jo priekšlikums grozīt

Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu, attiecinot to arī uz

privātajām augstskolām, iekļauts grozījumu Augstskolu likuma

projektā tikai pirms trešā lasījuma. Tādējādi pamattiesību

ierobežojums un tā samērīgums, tostarp apstrīdēto normu

atbilstība Eiropas Savienības tiesībām, neesot pienācīgi

izvērtēts, kā arī neesot pietiekami uzklausīti ieinteresēto pušu

pārstāvji.

Saeima atbildes rakstā norādījusi, ka Augstskolu likuma 56.

panta trešā daļa attiecināta uz privātajām augstskolām jau vairāk

nekā 20 gadu garumā valstī īstenotās izglītības reformas

ietvaros. Turklāt Komisija, izskatot priekšlikumus par vairākiem

grozījumiem Augstskolu likumā, esot apspriedusi dažādus ar valodu

izmantošanu augstākajā izglītībā saistītus jautājumus.

Vairākas pieaicinātās personas, tostarp Izglītības un zinātnes

ministrija, Ina Druviete un Aigars Rostovskis, norādīja, ka

valodas reformas ietvaros vairākkārt notikušas diskusijas par

nepieciešamību stiprināt valsts valodas lietojumu augstākajā

izglītībā. Arī tiesībsargs un Tieslietu ministrija Satversmes

tiesai iesniegtajos viedokļos uzsver, ka priekšlikums par

Augstskolu likuma 56. panta trešās daļas attiecināšanu uz

privātajām augstskolām esot pietiekami apspriests.

Savukārt Augstākās izglītības padomes pārstāvis Jānis Vētra

tiesas sēdē izteicās, ka priekšlikums attiecināt Augstskolu

likuma 56. panta trešo daļu uz privātajām augstskolām padomei

esot bijis pārsteigums. Arī Privāto augstskolu asociācijas

pārstāve Irina Cvetkova uzskata, ka apstrīdētā norma pirms tās

pieņemšanas nav pietiekami apspriesta.

31.2. Priekšlikums attiecināt Augstskolu likuma 56.

panta trešo daļu arī uz privātajām augstākās izglītības iestādēm

Saeimai tika iesniegts 2018. gada 1. jūnijā. Komisija to skatīja

un atbalstīja 2018. gada 6. jūnija sēdē. 2018. gada 13. jūnija

sēdē Komisija atgriezās pie diskusijām par šo jautājumu, kā arī

par attiecīgā regulējuma pārejas noteikumiem. Saeima visas

apstrīdētās normas, tostarp arī Augstskolu likuma 5. pantu, kura

sākotnējā redakcija Saeimai tika iesniegta jau 2017. gadā,

atbalstīja 2018. gada 21. jūnija sēdē.

Fakts, ka priekšlikums par grozījumiem Augstskolu likuma 56.

pantā un ar to saistīto pārejas noteikumu 49. punktu Saeimai tika

iesniegts tikai pirms likumprojekta trešā lasījuma, pats par sevi

nenozīmē, ka likums, kurā šis priekšlikums iestrādāts, būtu

pieņemts neatbilstošā kārtībā. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli

likumprojekta izskatīšanas gaitā attiecīgu pantu, tā daļu vai

grozījumus tiesību normā var iekļaut gan otrajā, gan trešajā

lasījumā (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 16. decembra

sprieduma lietā Nr. 2008-09-0106 6.5. punktu un 2011. gada 19.

oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-71-01 18.1.

punktu).

Tomēr Satversmes tiesa vērš uzmanību uz to, ka no tiesiskas

valsts principa izriet noteiktas prasības arī attiecībā uz

likumdošanas procesu. Atbilstoši labas likumdošanas principam

likumdevējam ir pienākums likumdošanas procesā izvērtēt

likumprojektā paredzēto tiesību normu atbilstību augstāka

juridiska spēka tiesību normām, tostarp Satversmei,

starptautiskajām un Eiropas Savienības tiesību normām, un

saskaņot likumprojektā paredzētās tiesību normas un tiesību

sistēmā jau pastāvošās tiesību normas. Turklāt likumdevējam ir

jānodrošina, ka likumdošanas procesā tiek pēc iespējas apzināti

visu ieinteresēto personu viedokļi un tieši vai pastarpināti

uzklausīti iebildumi pret likumprojektā paredzēto tiesisko

regulējumu (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra

sprieduma lietā Nr. 2018-22-01 17. punktu). Arī tad, ja

priekšlikumi Saeimai ir iesniegti tikai pirms likumprojekta

izskatīšanas trešajā lasījumā, likumdevējam ir pienākums ievērot

labas likumdošanas principu.

Saeimas kārtības rullis ievērojamu likumprojekta sagatavošanas

darba daļu uztic Saeimas komisijām. Atbildīgā komisija nodrošina,

ka likumprojekts izskatīšanai Saeimas sēdē tiek sagatavots

pilnvērtīgi (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 16. decembra

sprieduma lietā Nr. 2008-09-0106 6.4. punktu un 2009. gada 30.

oktobra sprieduma lietā Nr. 2009-04-06 11.2.

punktu).

Komisijas sēdēs, kurās tika izskatīti priekšlikumi par

apstrīdētajām normām, ieinteresētajām pusēm tika dota iespēja

izteikties, ko tās arī aktīvi izmantoja. Komisijas 13. jūnija

sēdē Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts, Augstākās

izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra un Privāto

augstskolu asociācijas priekšsēdētājs Aldis Baumanis, vairāki

deputāti un citi klātesošie izteicās par Augstskolu likuma 56.

panta trešās daļas projektu pēc būtības, tostarp tiesiskās

paļāvības principa kontekstā. Diskusijas gaitā tika norādīts, ka

šis princips netiek ievērots, un tika nolemts izteikt pārejas

noteikumu 49. punktu šobrīd spēkā esošajā redakcijā. Tādējādi

tieši Komisijā notikušo diskusiju rezultātā tika grozīts

sākotnējais Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtais

priekšlikums par šo pārejas noteikumu punktu.

Turklāt, kā norādīja Saeimas pārstāvis Sandis Bērtaitis,

Izglītības ministrijas pārstāves Dace Jansone un Daiga Dambīte,

kā arī citas pieaicinātās personas, apstrīdētās normas uzskatāmas

par daļu no izglītības reformas, kas uzsākta pirms vairāk nekā 20

gadiem. Saeimas pārstāvis tiesas sēdē argumentēja, ka diskusijas

par valodas lietojumu augstākajā izglītībā ir notikušas gan pirms

20 gadiem, kad valodas reforma izglītībā tika uzsākta, gan arī

2006. gadā, kad apstrīdētais regulējums tika attiecināts uz

valsts augstskolām. Arī Ina Druviete atgādināja, ka šādas

diskusijas notikušas. Tādējādi apstrīdēto normu regulējuma

priekšmets ir apspriests jau pirms tam, kad Saeimai tika

iesniegts priekšlikums par Augstskolu likuma papildināšanu ar

apstrīdētajām normām.

31.3. Pieteikuma iesniedzējs un vairākas lietā

pieaicinātās personas norādījušas, ka Saeima, pieņemot

apstrīdētās normas, nav izvērtējusi to atbilstību Eiropas

Savienības tiesību regulējumam darījumdarbības brīvības

kontekstā, proti, nav izvērtējusi atbilstību Līguma par Eiropas

Savienības darbību 49. un 56. pantam, Eiropas Savienības

Pamattiesību hartas 16. pantam un sekundārajiem tiesību avotiem

šajā jomā.

Satversmes tiesa secina, ka lietā nav materiālu, kas norādītu

uz to, ka likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, būtu vērtējis

to atbilstību Eiropas Savienības tiesībām. Arī bijušais

izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis tiesas sēdē

norādīja, ka tad, kad apstrīdētās normas ietverošie priekšlikumi

tika iesniegti Saeimai, nav uzskatījis, ka šīs normas skartu

Eiropas Savienības tiesību jautājumus. Tieslietu ministrijas

pārstāve Iveta Brīnuma norādīja, ka arī Tieslietu ministrija

neesot lūgta sniegt atzinumu par apstrīdēto normu atbilstību

Eiropas Savienības tiesībām, bet uzsvēra: ministrija neuzskata,

ka Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa neatbilstu Līguma par

Eiropas Savienības darbību normām.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. pantu

Eiropas Savienība respektē dalībvalstu atbildību par mācību

saturu un izglītības sistēmas organizāciju, kā arī kultūru un

valodu dažādību. Tādējādi apstrīdētās normas, kas regulē

izglītības iestāžu darbību nolūkā veicināt valsts valodas

izkopšanu un attīstību, ir izdotas Eiropas Savienības dalībvalstu

kompetencē esošā jomā.

Satversmes tiesa norāda, ka labas likumdošanas princips uzliek

likumdevējam pienākumu izvērtēt likumprojektā ietverto tiesību

normu atbilstību Eiropas Savienības tiesību normām. Tomēr

Satversmes tiesa ir atzinusi arī to, ka ne katrs parlamentārās

procedūras pārkāpums ir pietiekams pamats tam, lai uzskatītu, ka

pieņemtajam aktam nav juridiska spēka. Lai parlamentārās

procedūras pārkāpuma dēļ kādu aktu atzītu par spēkā neesošu,

jābūt pamatotām šaubām par to, ka gadījumā, ja procedūra tiktu

ievērota, Saeima būtu pieņēmusi tādu pašu lēmumu (sk.

Satversmes tiesas 1998. gada 13. jūlija sprieduma lietā

Nr.03-04(98) secinājumu daļas 3. punktu). Proti, tikai

būtisku procesuālo pārkāpumu dēļ tiesību norma var tikt uzskatīta

par prettiesisku (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 7. jūnija

sprieduma lietā Nr. 2018-15-01 13.2. punktu).

Satversmes tiesa 2019. gada 6. marta spriedumā lietā Nr.

2018-11-01 atzina, ka ir noticis labas likumdošanas principa

pārkāpums, jo apstrīdētās normas pieņemšanas procedūrā konstatēja

vairākus procesuālus pārkāpumus, kas, it īpaši to kopsakarā, bija

būtiski. Savukārt 2019. gada 7. jūnija spriedumā lietā Nr.

2018-15-01 Satversmes tiesa secināja, ka likumdevējs nav vērtējis

apstrīdēto normu atbilstību Eiropas Savienības tiesībām, taču, tā

kā citi pārkāpumi apstrīdēto normu pieņemšanas procedūrā netika

konstatēti un divas no apstrīdētajām normām bija pieņemtas pirms

Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, apstrīdētās normas tika

atzītas par atbilstošām labas likumdošanas principam.

Līdzīgi kā lietā Nr. 2018-15-01, arī izskatāmajā lietā

Satversmes tiesa nav konstatējusi citus pārkāpumus apstrīdēto

normu pieņemšanas procedūrā. Izskatāmās lietas kontekstā

apstrīdētās normas regulē jomu, kas ir Eiropas Savienības

dalībvalstu kompetencē. Arī pēc pieaicināto personu uzklausīšanas

Satversmes tiesai nav pamata atzīt, ka gadījumā, ja pirms

apstrīdēto normu pieņemšanas būtu izvērtēta to atbilstība Eiropas

Savienības tiesībām, Saeima izglītības jomā būtu pieņēmusi citādu

lēmumu.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka likumdevējs ir uzklausījis

ieinteresēto personu viedokļus un iebildumus un nav pārkāpis

labas likumdošanas principu. Satversmes tiesa uzskata, ka

apstrīdētās normas ir pieņemtas Satversmē un Saeimas kārtības

rullī noteiktajā procesuālajā kārtībā, ir izsludinātas un

publiski pieejamas atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī ir

pietiekami skaidri formulētas, lai personas varētu izprast no tām

izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt to piemērošanas

sekas.

Līdz ar to Augstskolu likuma 56.

panta trešajā daļā un pārejas noteikumu 49. punktā ietvertais

pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu.