32. pants

Pieteikuma iesniedzējs atzīst, ka apstrīdētajām

normām ir leģitīmi mērķi - valsts valodas izkopšana un attīstība,

kā arī augstākās izglītības pieejamība Latvijas vidusskolu

absolventiem. Arī Saeima norāda, ka apstrīdētajām normām ir tāds

pats leģitīmais mērķis kā citām normām, kas ieviestas izglītības

reformas ietvaros. Proti, tās esot vērstas uz valsts valodas

lietojuma stiprināšanu un citu personu tiesību aizsardzību.

Izglītības un zinātnes ministrija, iesniedzot Saeimai

priekšlikumus, kas ietvēra apstrīdētās normas, ir norādījusi, ka

tās nepieciešamas, lai izvirzītu skaidrus nosacījumus attiecībā

uz studiju programmu īstenošanas valodu augstskolās un koledžās

un lai šie nosacījumi būtu vienādi valsts un privātpersonu

dibinātajām augstskolām. Tas esot nepieciešams, lai veicinātu

vidējās izglītības ieguvēju iespējas iegūt augstāko izglītību

(sk. lietas materiālu 2. sēj. 139. lp.). Kā norāda

pieaicinātā persona Ina Druviete, valsts valodas izmantošana

augstākajā izglītībā veicina arī valsts valodas saglabāšanu

zinātnē (sk. lietas materiālu 2. sēj. 22. lp.).

Satversmes tiesa jau iepriekš secinājusi, ka normas, kas

privātajās vispārējās izglītības iestādēs palielināja valsts

valodā īstenojamo mācību stundu daudzumu pamatskolā un noteica

mācības vidusskolā tikai valsts valodā, leģitīmais mērķis ir

demokrātiskas iekārtas un citu personu tiesību aizsardzība.

Prasme brīvi lietot valsts valodu ir nepieciešama ikvienam

Latvijas sabiedrības loceklim, lai spētu gūt maksimālu labumu no

valstī pastāvošās izglītības sistēmas, veiksmīgi iesaistīties

darba tirgū un līdzdarboties demokrātiskā sabiedrībā. Regulējums,

kas paredz valsts valodas stiprināšanu, aizsargā arī valsts

demokrātisko iekārtu (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 13.

novembra sprieduma lietā Nr. 2018-22-01 18. punktu). Turklāt

pie citām tautībām piederošo personu valsts valodas prasme

aizsargā arī pie valstsnācijas piederošo personu tiesības brīvi

lietot valsts valodu jebkurā dzīves jomā visā valsts teritorijā

(sk. Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā

Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 16. punktu).

No Izglītības un zinātnes ministrijas un Saeimas sniegtajiem

paskaidrojumiem secināms, ka apstrīdētās normas pieņemtas

kopsakarā ar citām normām, kas paredz pakāpenisku pāreju uz

izglītību valsts valodā. Tās uzliek pienākumu privātajām

augstskolām izkopt un attīstīt valsts valodu, kā arī to izmantot

studiju procesā. Tādējādi apstrīdētās normas stiprina valsts

valodas lomu augstākajā izglītībā.

Tātad Augstskolu likuma 56. panta

trešajā daļā un pārejas noteikumu 49. punktā ietvertā

pamattiesību ierobežojuma mērķi ir demokrātiskas iekārtas un citu

personu tiesību aizsardzība.