34. pants

Apstrīdētajās normās noteiktais pamattiesību

ierobežojums veicina valsts valodas lietošanu augstākajā

izglītībā. Tā rezultātā studējošie privātajās augstskolās lieto

valsts valodu ikdienā studiju procesā un gūst tās lietošanas

pieredzi. Satversmes tiesa jau iepriekš atzinusi, ka regulējums,

kas noteic valsts valodu par izglītības ieguves valodu vispārējās

izglītības iestādēs, veicina izglītojamo valsts valodas prasmes

attīstību (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija

sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 18. punktu un

2019. gada 13. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-22-01 20.

punktu). Līdzīgi arī apstrīdētās normas, nosakot, ka studiju

programmas privātajās augstskolās īstenojamas valsts valodā,

izņemot Augstskolu likuma 56. panta trešajā daļā minētos

gadījumus, uzlabo studējošo valsts valodas prasmi, kā arī

stiprina latviešu valodas lomu zinātnē un palīdz izkopt tās

lietojumu dažādās zinātnes nozarēs.

Līdz ar to ikvienai personai tiek nodrošināta iespēja

pilnvērtīgi piedalīties valsts un sabiedrības demokrātiskajos

procesos, kā arī veicināta nacionālās zinātnes attīstība (sal.

sk. Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr.

2004-18-0106 secinājumu daļas 18. punktu).

Tātad apstrīdētajā normā noteiktais

pamattiesību ierobežojums ir piemērots leģitīmo mērķu

sasniegšanai.