Par Augstskolu likuma 5. panta pirmās daļas trešā teikuma, 56. panta trešās daļas un pārejas noteikumu 49. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 105. un 112. pantam

36. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo

daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Saskaņā ar

Satversmes tiesas likuma 31. panta 11. punktu gadījumā, kad

Satversmes tiesa kādu tiesību normu atzīst par neatbilstošu

augstāka juridiska spēka tiesību normai, tai jānosaka brīdis, ar

kuru attiecīgā norma zaudē spēku.

Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu atzīt apstrīdētās

normas par spēkā neesošām no to pieņemšanas dienas.

Satversmes tiesa ņem vērā to, ka apstrīdētās normas regulē

būtisku augstākās izglītības aspektu. Ja šīs normas tiktu atzītas

par spēkā neesošām no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

dienas vai kāda brīža pagātnē, tad neviena tiesību norma

neregulētu svešvalodu izmantošanu augstākās izglītības studiju

programmu īstenošanā privātajās augstskolās.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka likumdevējam ir plaša rīcības

brīvība, izvēloties piemērotāko regulējumu Satversmē paredzēto

pamattiesību īstenošanai. Satversmes tiesa nevar aizstāt

likumdevēja rīcības brīvību ar savu viedokli par racionālāko

risinājumu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 19.

decembra sprieduma lietā Nr.2011-03-01 20. punktu un 2012. gada

2. maija sprieduma lietā Nr.2011-17-03 16. punktu).

Satversmes tiesa atzīst, ka likumdevējam ir nepieciešams

laiks, lai izstrādātu Satversmes 112. un 113. pantam atbilstošu

valodu lietošanas regulējumu privātajām augstskolām. Šajā

gadījumā ir nepieciešams un pieļaujams tas, ka Satversmei

neatbilstošās normas vēl kādu laiku paliek spēkā, lai dotu

iespēju likumdevējam pieņemt jaunu tiesisko regulējumu. Ievērojot

to, ka jaunā tiesiskā regulējuma pieņemšanai likumdevējam

nepieciešams saprātīgs laika posms, apstrīdētās normas atzīstamas

par spēkā neesošām no 2021. gada 1. maija.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 22. panta sesto daļu,

kā arī 30.-32. pantu, Satversmes tiesa

nosprieda: