24. pants

Izvērtēt par konkrētu administratīvo pārkāpumu

nosakāmā soda veida un apmēra samērīgumu ar attiecīgā pārkāpuma

raksturu - tas visupirms ir likumdevēja pienākums. Savukārt

iestāde un tiesa nodrošina attiecīgā administratīvā soda

individualizāciju, ievērojot konkrētās lietas apstākļus, tā

apmēra ietvaros, kuru ir noteicis likumdevējs. Jo lielāks

personas tiesību aizskārums, piemēram, lielāks noteiktais naudas

soda apmērs, jo lielāka ir nepieciešamība ņemt vērā individuālos

lietas apstākļus. Tomēr tad, ja likumdevējs, nosakot konkrētu par

attiecīgu administratīvo pārkāpumu uzliekamā soda apmēru, jau ir

izvērtējis tā atbilstību konkrētā pārkāpuma raksturam un šāds

naudas soda apmērs pats par sevi ir samērīgs, tad visaptveroša

tiesas kontrole pār lēmumu par personai piemērojamo

administratīvo sodu pati par sevi neietver tiesas pilnvaras

pārskatīt un pēc sava ieskata noteikt tādu soda apmēru, kas ir

mazāks par to, kuru likumdevējs paredzējis par konkrēto

pārkāpumu. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir norādījusi, ka

tiesas pilnvaras iestādes lēmuma pārskatīšanā var būt saderīgas

ar Konvencijas 6. panta prasībām pat tad, ja sankcija atbilstoši

pārkāpuma smagumam ir precīzi noteikta tiesību aktos, šī sankcija

pati par sevi nav nesamērīga un tiesa var pārskatīt lēmuma

pieņemšanas procesa atbilstību tiesību aktiem (sk.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1998. gada 23. septembra

sprieduma lietā "Malige v. France", pieteikums Nr.

27812/95, 46.-51. punktu).

Apstrīdētajās normās likumdevējs ir noteicis konkrētu

piemērojamā naudas soda apmēru tādā gadījumā, kad autoceļu

lietošanas nodevas maksāšanas noteikumu pārkāpums ir fiksēts ar

tehniskajiem līdzekļiem, un šis piemērojamais sods ir mazākais

iespējamais sods, kāds par attiecīgo pārkāpumu var tikt

piemērots. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka šajās normās

noteiktais naudas sods atbilst samērīguma principam (sk. šā

sprieduma 20. punktu). Likumdevējs, pieņemot apstrīdētās

normas, jau ir līdzsvarojis konkrēto administratīvo pārkāpumu

raksturojošās iezīmes, kā arī to apstākli, ka pārkāpums tiek

fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, līdzsvarojis ar piemērojamā

naudas soda apmēru.

Tādējādi administratīvo pārkāpumu lietās par autoceļu

lietošanas nodevas maksāšanas noteikumu pārkāpumu, kas fiksēts ar

tehniskajiem līdzekļiem, tiek īstenota visaptveroša tiesas

kontrole pār lēmumiem par administratīvā soda piemērošanu.

Līdz ar to apstrīdētās normas

atbilst arī Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt Autoceļu lietošanas nodevas

likuma 9.1 panta otro daļu redakcijā, kas bija spēkā

līdz 2020. gada 30. jūnijam, un Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 149.40 panta otro daļu redakcijā, kas bija

spēkā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 30. jūnijam, par

atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 92. panta

pirmajam teikumam.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja S.

Osipova