8. pants

Pieaicinātā persona - biedrība

"Autopārvadātāju asociācija "Latvijas

auto"" - uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst

Satversmes 1. pantam un 92. panta pirmajam teikumam, Direktīvai,

Hartas 49. panta 3. punktam un 52. panta 1. punktam, kā arī

Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā un Eiropas Savienības

tiesībās atzītajiem vispārējiem tiesību principiem, tostarp

samērīguma principam.

Apstrīdētās normas neatbilstot Satversmes 1. pantam, jo

privātpersonai piemērotais kopējais naudas sods (3500

euro) esot nesamērīgi liels - 146 reizes lielāks nekā par

četrām kalendāra dienām maksājamās autoceļu lietošanas nodevas

apmērs. Tā kā pārkāpums tiek fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem,

vienas dienas laikā naudas sods varot tikt piemērots vairākas

reizes, lai gan autoceļu lietošanas nodeva tiek maksāta par vienu

kalendāra dienu. Tomēr iestāde un tiesa apstrīdēto normu dēļ

nevarot izvērtēt katru atsevišķo pārkāpumu un rast taisnīgu

risinājumu. Pat tad, ja tiesa, vērtējot lietas apstākļus,

uzskata, ka pārkāpums ir maznozīmīgs, minimālais soda apmērs, ko

tiesa var piespriest, esot nesamērīgi bargs. Līdz ar to personām

tiekot aizskartas arī Satversmes 92. pantā ietvertās tiesības uz

taisnīgu tiesu.

Apstrīdēto normu piemērošana nodarot personas tiesībām un

likumiskajām interesēm ievērojamus zaudējumus, kā arī negatīvi

ietekmējot saimniecisko darbību autopārvadājumu nozarē. Autoceļu

lietošanas nodevas likuma un Direktīvas mērķi esot iespējams

sasniegt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Likumdevējs esot

varējis noteikt tikai maksimālo sankciju, paredzot iestādei un

tiesai iespēju noteikt piemērojamā soda apmēru atbilstoši

pārkāpuma raksturam un smagumam. Tāpat esot bijis iespējams

noteikt zemāku minimālā soda apmēru.