Par Autoceļu lietošanas nodevas likuma 9.1 panta otrās daļas redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020. gada 30. jūnijam, un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.40 panta otrās daļas redakcijā, kas bija spēkā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 30. jūnijam, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 92. panta pirmajam teikumam

9. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - biedrība

"LATVIJAS CEĻU BŪVĒTĀJS" - uzskata, ka

apstrīdētās normas nodrošina godīgu, taisnīgu un vienveidīgu

tiesību normu piemērošanu un veicina likumu godprātīgu

ievērošanu.

Tas, ka likumu pārkāpusī persona 2018. gadā ir maksājusi

autoceļu lietošanas nodevu, apliecinot to, ka šī persona bijusi

informēta par spēkā esošo regulējumu. Tādējādi izdarītos

pārkāpumus nevarot uzskatīt par nejaušu sagadīšanos vai kādas

atsevišķas amatpersonas neizdarību, bet gan par apzinātu

izvairīšanos no likuma pildīšanas. Līdz ar to piemērotais sods

esot taisnīgs un pelnīts.

Autoceļu lietošanas nodevas likumā paredzētā nodeva Latvijā

esot vienīgais ilgtermiņā prognozējamais avots ceļu un tiltu

rekonstrukcijas, remonta un uzturēšanas finansēšanai. Tomēr no

šīs nodevas gūto ieņēmumu īpatsvars gadskārtējos valsts un

pašvaldību pasūtījumos esot mazāks par 10 procentiem no vidējā

gada darbu pasūtījumu apjoma attiecībā uz valsts un pašvaldību

ceļiem. Līdz ar to neesot pamata runāt par šo nodevu kā par tādu

ieņēmumu avotu, kas nodrošina ceļu infrastruktūras funkcionēšanu.

Autoceļu lietošanas nodevas unikalitāte gan esot tā, ka

likumdevējs nevar pārdalīt šos ieņēmumus kādiem citiem mērķiem,

kā tas tiekot darīts, piemēram, ar ikgadējiem ieņēmumiem no

degvielas akcīzes nodokļa.