7. pants

Pieaicinātā persona - Izglītības un zinātnes

ministrija - uzskata, ka aizsargāt ikviena bērna intereses un

sasniegt apstrīdētajā normā ietvertā ierobežojuma leģitīmo mērķi

tādā pašā kvalitātē ir iespējams ar personas tiesības mazāk

ierobežojošiem līdzekļiem.

Apstrīdētā norma, paredzot aizliegumu par vardarbīgu

noziedzīgu nodarījumu sodītai personai strādāt institūcijās,

kurās uzturas bērni, un pasākumos, kuros piedalās bērni,

nepieļaujot izņēmumus, un šāds aizliegums esot noteikts uz mūžu -

tas esot spēkā neierobežotu laiku arī pēc sodāmības noņemšanas

vai dzēšanas. Līdz ar to apstrīdētajā normā esot noteikts

absolūts aizliegums.

Izglītības likumā noteiktie ierobežojumi šobrīd attiecoties

tikai un vienīgi uz pedagoga profesiju, bet ierobežojumi

attiecībā uz pārējām profesijām esot noteikti Bērnu tiesību

aizsardzības likuma 72. panta piektajā daļā. Pedagoga profesija

esot reglamentēta profesija, tāpēc valsts varot noteikt

paaugstinātas prasības tiem, kuri vēlas strādāt par pedagogu.

Savukārt tehniskā personāla profesijas neesot reglamentētas.

Nenoliedzot šo profesiju nepieciešamību bērnu labsajūtas,

labvēlīgas vides un drošības veicināšanai, ministrija norāda, ka

tās tomēr nav tik sabiedriski nozīmīgas kā reglamentētās

profesijas. Tāpēc neesot samērīgi tas, ka valsts nosaka

paaugstinātas prasības personām, kuras strādā citās profesijās,

nevis par pedagogu. Samērīgi būtu uzdot kompetentai institūcijai,

piemēram, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai, veikt

katra konkrētā gadījuma izvērtēšanu.

Atzīstot bērna tiesību un interešu prioritāti, kā arī

nepieciešamību aizsargāt ikvienu bērnu no personām, kas var

apdraudēt bērna drošību, veselību vai dzīvību, apstrīdētajā normā

noteiktais ierobežojums tomēr neesot atzīstams par samērīgu arī

tāpēc, ka persona, kura, piemēram, vēl būdama nepilngadīga, ir

veikusi kriminālsodāmu vardarbību, pēc izvērtēšanas ir tiesīga

strādāt par pedagogu izglītības iestādē, bet nav tiesīga šajā

pašā iestādē strādāt par apkopēju, dežurantu, remontstrādnieku

vai veikt citus tehniskos pienākumus.

Papildus ministrija informē: kopš tika grozīts Izglītības

likums, atļauja strādāt par pedagogu bez ierobežojumiem, tostarp

attiecībā uz darbu ar bērniem, ir izsniegta 17 pedagogiem, kuri

bija sodīti par vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem, tostarp

sešām personām, kas noziedzīgo nodarījumu izdarījušas, būdamas

nepilngadīgas. Tikai divos gadījumos atļauja strādāt par pedagogu

piešķirta ar ierobežojumiem. Līdz šim neesot saņemtas sūdzības,

ka šīs personas, strādājot par pedagogu, būtu nodarījušas

kaitējumu bērna veselībai vai dzīvībai.

Ņemot vērā, ka jau tiek veikta individuāla izvērtēšana un

lemts par to, vai tiesības strādāt par pedagogu ir personām,

kuras izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar

vardarbību vai tās piedraudējumu, ministrija secina, ka

noziedzīgā nodarījuma vardarbīgais raksturs, it īpaši tādos

gadījumos, kad noziedzīgais nodarījums izdarīts nepilngadīgā

vecumā un persona citus noziedzīgus nodarījumus nav izdarījusi,

bet ir ieguvusi izglītību un pilnveidojusi savu profesionālo

kompetenci, nav samērīgs iemesls ierobežojumam strādāt darbu,

kurā ir saskarsme ar bērniem.