24. pants

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta

trešo daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

par spēkā neesošu no sprieduma publicēšanas dienas, ja tiesa nav

noteikusi citādi. Kā to nosaka Satversmes tiesas likuma 31. panta

11. punkts, Satversmes tiesa var spriedumā norādīt brīdi, ar

kuru zaudē spēku apstrīdētā tiesību norma, kas atzīta par

neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai.

Satversmes tiesa ir atzinusi: lemjot par brīdi, ar kuru

apstrīdētā norma zaudē spēku, lietās, kas ierosinātas pēc tiesas

pieteikuma, Satversmes tiesai citstarp jāizvērtē, kāda ietekme uz

attiecīgo lietu būs tās spriedumam (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2019. gada 5. decembra sprieduma

lietā Nr. 2019-01-01 25. punktu). Vienlaikus

Satversmes tiesai jāgādā par to, lai situācija, kāda varētu

veidoties no brīža, kad apstrīdētā norma zaudē spēku, neradītu

jaunus Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumus, kā arī

nenodarītu būtisku kaitējumu valsts vai sabiedrības interesēm

(sk. Satversmes tiesas 2020. gada 2. novembra

sprieduma lietā Nr. 2020-14-01 14. punktu).

Pieteikuma iesniedzēja ir lūgusi atzīt apstrīdēto normu par

spēkā neesošu no brīža, kad pieteicējai tās izskatīšanā esošajā

administratīvajā lietā radās pamattiesību aizskārums, proti, no

brīža, kad apstrīdētā norma tai tika piemērota.

Apstrīdētās normas atzīšana par spēkā neesošu no personas

pamattiesību aizskāruma rašanās brīža attiecībā uz pieteicēju

minētajā administratīvajā lietā ir vienīgā iespēja aizsargāt tās

pamattiesības, proti, atrisināt tiesisko strīdu un panākt

Satversmei atbilstošu tiesisko risinājumu. Līdz ar to apstrīdētā

norma attiecībā uz pieteicēju minētajā administratīvajā lietā

atzīstama par spēkā neesošu no tās pamattiesību aizskāruma

rašanās brīža. Tiesa, izskatot administratīvo lietu

Nr. A420194117, lemj par atbilstošāko veidu, kādā konkrētajā

situācijā atrisināms jautājums par to izdevumu segšanu, kuri

saistīti ar ceļu inženierbūves pārvietošanu.

Lai aizsargātu arī citu salīdzināmā situācijā esošu personu

tiesības, nepieciešams noteikt, ka apstrīdētā norma attiecībā uz

personām, kuras jau uzsākušas savu pamattiesību aizsardzību ar

vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, zaudē spēku no šo

personu pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.

Līdz brīdim, kad likumdevējs būs pieņēmis tādu risinājumu, kas

nodrošina ceļa vai satiksmes objektu pārvietošanas izmaksu

segšanas modeļa atbilstību samērīguma principam, gan iestādēs,

gan tiesās ir tieši piemērojami Satversmes 105. panta pirmie

trīs teikumi, kā arī šajā spriedumā ietvertās atziņas, nodrošinot

taisnīguma un samērīguma principiem atbilstošu risinājumu

(sal. sk. Satversmes tiesas 2021. gada

6. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2020-31-01

23.3. punktu).

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda: