13. pants

CSDD norāda, ka personai neesot pienākuma par

ārvalstīs pastāvīgi reģistrētu transportlīdzekli maksāt nodokļus

un veikt šāda transportlīdzekļa valsts tehnisko apskati Latvijā,

kā arī esot apgrūtināta naudas sodu piedziņa par pārkāpumiem ceļu

satiksmē (sk. lietas materiālu 144.

lpp.).

Saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un

uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā ietverto

regulējumu CSDD nodrošina transportlīdzekļa, arī vieglo

automobiļu, ekspluatācijas nodokļa iekasēšanu valsts budžetā.

Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksātājs ir persona,

kuras īpašumā, turējumā vai valdījumā Latvijā ir reģistrēts vai

tiek reģistrēts ar nodokli apliekamais transportlīdzeklis. Šo

nodokli iemaksā par katru komersanta īpašumā vai turējumā esošo

t​ransportlīdzekli par mēnešiem, kuros tas ir komersanta īpašumā

vai turējumā.

Tātad transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis ir noteikta

perioda maksājums valsts budžetā par Latvijā reģistrētu

transportlīdzekli. Arī likuma "Par vieglo automobiļu un

motociklu nodokli" 3. pants noteic, ka visas juridiskās un

fiziskās personas, uz kuru vārda Latvijā tiek reģistrēti vieglie

automobiļi, iemaksā valsts budžetā aprēķināto vieglā automobiļa

nodokli pirms tā reģistrācijas CSDD.

Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka apstrīdētajā normā minētās

personas, kuras pārvietojas Latvijas teritorijā ar ārvalstīs

pastāvīgi reģistrētām automašīnām, maksā par Latvijas ceļu

infrastruktūras izmantošanu, jo pērk degvielu un nomaksā akcīzes

nodokli (sk. lietas materiālu 13. lpp.). Lai gan

transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, uzņēmumu vieglo

automobiļu nodoklis un akcīzes nodoklis tiek iemaksāts valsts

budžetā, tomēr šo nodokļu mērķi nav salīdzināmi. Ar akcīzes

nodokli nevar aizstāt ikgadējo transportlīdzekļa ekspluatācijas

nodokļa maksājumu, kas ir nozīmīgs valsts budžeta ienākumu

avots.

Var piekrist, ka administratīvo sodu iekasēšana par

pārkāpumiem ceļu satiksmē ir saistīta ar objektīvām grūtībām

tajos gadījumos, kad transportlīdzeklis reģistrēts ārvalstīs. Arī

Pieteikuma iesniedzēja būtībā piekrīt tam, ka administratīvā soda

piedziņa no ārvalstīs reģistrētā transportlīdzekļa īpašnieka ir

grūti īstenojama (sk. lietas materiālu 9. - 11. lpp.).

Nodrošinot Latvijā reģistrētu vieglo automobiļu izmantošanu ceļu

satiksmē, apstrīdētā norma veicina administratīvo sodu

iekasēšanu.

Transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates mērķis ir panākt

tehniskajām prasībām atbilstošu transportlīdzekļu izmantošanu

ceļu satiksmē. Pēc Satiksmes ministrijas ieskata, Latvijā ceļu

satiksmē nedrīkstētu piedalīties ārvalstīs pastāvīgi reģistrēti

vieglie automobiļi, kurus lieto apstrīdētajā normā noteiktās

personas, jo automobiļu tehniskais stāvoklis netiek Latvijā

pārbaudīts (sk. lietas materiālu 138. lpp.). Līdz ar to

var tikt apdraudēta ceļu satiksmes drošība. ES dalībvalstīm ir

saistoša Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2009/40/EK par

mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm.

Latvijas normatīvajā regulējumā ir paredzētas biežākas tehniskās

apskates par minētajā direktīvā noteikto minimumu. Turklāt

Latvija robežojas arī ar valstīm, kuras nav ES dalībvalstis un

kurās reģistrēto vieglo automobiļu plaša izmantošana ceļu

satiksmē Latvijas teritorijā varētu pazemināt ceļu satiksmes

drošības līmeni. Var secināt, ka apstrīdētā norma veicina

tehniskajām prasībām atbilstošu vieglo automobiļu izmantošanu

ceļu satiksmē.

Apstrīdētā norma ir piemērota

leģitīmā mērķa sasniegšanai.