Par Ceļu satiksmes likuma 9.panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 105.pantam

15. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma

ierobežo tās tiesības veikt komercdarbību vairāk, nekā sabiedrība

iegūst no šīs normas pastāvēšanas (sk. lietas materiālu 9. -

12. lpp.). Satversmes 105. pants piešķir likumdevējam

tiesības noteikt, kādas ir tās vispārējās sabiedrības vajadzības,

kuru labad nepieciešams ierobežot īpašuma tiesību izmantošanu.

Izskatot konstitucionālo sūdzību, Satversmes tiesas pienākums ir

pārbaudīt, vai likumdevējs nav nesamērīgi ierobežojis Satversmē

nostiprinātās personu pamattiesības netraucēti baudīt īpašuma

tiesības.

Apstrīdētā norma neparedz Pieteikuma iesniedzējai vispārēju

aizliegumu lietot Latvijā tās īpašumā esošos ārvalstīs

reģistrētos vieglos automobiļus. Gluži pretēji, tā ietver norādi

uz izņēmuma gadījumiem, kas noteikti Ceļu satiksmes likuma 9.

panta piektajā daļā. Šajos izņēmuma gadījumos apstrīdētajā normā

minētās personas var izmantot ārvalstīs pastāvīgi reģistrētu

vieglo automobili ceļu satiksmē Latvijas teritorijā.

Pieteikuma iesniedzēja sevi raksturo kā vadošu apdrošināšanas

sabiedrību, kura patlaban sniedz apdrošināšanas pakalpojumus

septiņās ES dalībvalstīs. Tās komercdarbību nodrošina Pieteikuma

iesniedzējas darbinieki - gan Latvijas iedzīvotāji, gan ārvalstu

filiāļu darbinieki. Ņemot vērā minēto, Pieteikuma iesniedzējai,

izmantojot tai pieejamos resursus, ir iespējams ievērot

apstrīdētajā normā noteikto aizliegumu.

Sabiedrības ieguvums no apstrīdētās normas ir lielāks par

Pieteikuma iesniedzējas īpašuma tiesību ierobežojumu. Līdz

ar to apstrīdētā norma atbilst Satversmes 105. pantam.