6. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - norāda, ka apstrīdētā

norma atbilst Satversmes 91. un 105. pantam.

Tiesībsargs norāda, ka apstrīdētā norma pieņemta atbilstošā

kārtībā un ir pietiekami skaidri formulēta. Tās leģitīmais mērķis

esot sabiedrības labklājība, kas ietverot sabiedrības drošību,

cilvēku veselības un dzīvības aizsardzību, kā arī nodokļu

nomaksas veicināšanu.

Kā norāda Tiesībsargs, jau pirms apstrīdētās normas

pieņemšanas administratīvo sodu piemērošana personām, kas vada

ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekli vai ir tā īpašnieks,

bijusi apgrūtināta. Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma

43.6 panta piekto daļu administratīvā atbildība tiekot

piemērota transportlīdzekļa turētājam vai īpašniekam, kas var arī

nebūt tā persona, kura pārkāpuma fiksēšanas brīdī vadījusi

transportlīdzekli. Ja transportlīdzeklis reģistrēts ārvalstī,

Latvijas amatpersonas par to informāciju nevarot iegūt, jo

Latvijas datubāzēs tās neesot. Arī ES mērogā nepastāvot normatīvs

pamats minētās informācijas pieprasīšanai un nodošanai. Valstis

šādus jautājumus arī neesot noregulējušas ar savstarpējiem

nolīgumiem.

Tiesībsargs uzskata, ka apstrīdētajā normā ietvertais

aizliegums ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai. Likumdevējs

ar apstrīdēto normu un izņēmuma gadījumiem esot aptvēris visas

tipiskās situācijas.

Nevarot piekrist Pieteikuma iesniedzējas viedoklim, ka

apstrīdētā norma nepamatoti pieļaujot vienādu tiesisko attieksmi

pret personām, kuras

ir

atšķirīgos apstākļos. Apstrīdētā norma kopsakarā ar Ceļu

satiksmes likuma 9. panta piekto daļu diferencējot situācijas, jo

paredzot iespēju īslaicīgi piedalīties ceļu satiksmē Latvijas

teritorijā ar ārvalstīs pastāvīgi reģistrētu

transportlīdzekli.

Secinājumu

daļa