5. pants

Pieaicinātā persona - Satiksmes ministrija -

norāda, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. un 105.

pantam.

ES dalībvalstīs nepastāvot vienotas prasības transportlīdzekļu

izmantošanai. Valstu noteiktās prasības nodokļu, sodu politikas,

kā arī transportlīdzekļu tehniskās apskates jomās varot

atšķirties.

Nevarot pieļaut tādu situāciju, ka Latvijā tiktu pastāvīgi

izmantotas citās valstīs reģistrētas vieglās automašīnas. To

tehniskais stāvoklis netiekot pārbaudīts Latvijā, savukārt

Latvijā tehniskā apskate esot jāveic vismaz reizi gadā. Arī soda

piedziņa, fiksējot pārkāpumu ar tehniskiem līdzekļiem, neesot

iespējama. Proti, prasīt atbildību par pārkāpumu, kas Latvijas

teritorijā fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot

transportlīdzekli, neesot iespējams no ārvalstīs reģistrēta

transportlīdzekļa īpašnieka vai turētāja. Analoģiska situācija

veidojoties gadījumos, kad piemēroti sodi par apstāšanās un

stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem.

Apstrīdētās normas leģitīmais mērķis esot ceļu satiksmes drošība.

Apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums attiecoties tikai uz

Latvijas iedzīvotājiem, nevis ārvalstniekiem. Lai izņēmuma

gadījumos ārvalstīs reģistrēts transportlīdzeklis varētu

piedalīties ceļu satiksmē, valsts akciju sabiedrībā "Ceļu

satiksmes drošības direkcija" (turpmāk - CSDD) esot jāsaņem

atļauja piedalīties ceļu satiksmē. Šādam ierobežojumam esot

saprātīgs un objektīvs pamats.

Izņēmuma gadījumi esot izsmeļoši noteikti Ceļu satiksmes

likuma 9. panta piektajā daļā. Ceļu satiksmes likuma 9. panta

piektās daļas 8. punktā likumdevējs noteicis, ka persona divas

reizes gadā var bez īpaša pamatojuma saņemt atļauju piedalīties

ceļu satiksmē ar ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekli.

Apstrīdētā norma neierobežojot Latvijas iedzīvotāju tiesības

iegūt īpašumā ārvalstīs pastāvīgi reģistrētu transportlīdzekli.

Izpildot ar likumu noteikto transportlīdzekļa reģistrēšanas

pienākumu, persona savā īpašumā esošo transportlīdzekli varot

izmantot bez ierobežojumiem.