10. pants

Satversmes tiesa ir secinājusi, ka ikvienas

personas pamattiesību ierobežojuma pamatā jābūt apstākļiem un

argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs. Tātad ierobežojumam jābūt

noteiktam svarīgu interešu - leģitīma mērķa - labad. Pienākums

norādīt un pamatot atšķirīgās attieksmes leģitīmo mērķi

Satversmes tiesas procesā visupirms gulstas uz institūciju, kas

izdevusi apstrīdēto aktu, konkrētajā gadījumā uz Saeimu (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 18. oktobra sprieduma

lietā Nr. 2007-03-01 22.1. punktu un 2010. gada 18. janvāra

sprieduma lietā Nr. 2009-11-01 15. punktu).

Kā norāda Saeima, likumdevēja mērķis, pieņemot apstrīdēto

normu, bija aizsargāt to Černobiļas AES avārijas seku

likvidēšanas dalībnieku tiesisko paļāvību, kuriem piešķirta

invaliditātes pensija. Likumdevējs īpaši esot nolēmis saglabāt

iepriekšējo invaliditātes pensijas apmēru tām personām, kurām

pensija bija piešķirta līdz Likuma spēkā stāšanās dienai. Ja

apstrīdētā norma netiktu pieņemta, Černobiļas AES avārijas seku

likvidēšanas dalībniekiem un avārijā cietušajiem, kuriem

invaliditātes pensija kaitējuma atlīdzības apmērā bija piešķirta

pirms Likuma stāšanās spēkā, būtiski samazinātos pensijas apmērs.

Proti, 1999. gada jūlijā kaitējuma atlīdzības apmērā aprēķinātās

invaliditātes pensijas vidējais apmērs bija 80,77 lati. Savukārt

pēc Likuma stāšanās spēkā saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām"

piešķirtās invaliditātes pensijas vidējais apmērs bija 57,70 lati

(sk.lietas materiālu 99. lpp.).

Tādējādi likumdevēja mērķis,

pieņemot apstrīdēto normu, bija aizsargāt to personu tiesiskās

intereses, kurām invaliditātes pensija kaitējuma atlīdzības

apmērā piešķirta līdz Likuma spēkā stāšanās brīdim, un nepieļaut

piešķirto pensiju samazināšanos.