2. pants

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā norma

neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme)

91. pantam.

Kā norāda Pieteikuma iesniedzējs, pārrēķinot invaliditātes

pensiju saskaņā ar Likuma pārejas noteikumu 1. punkta otrajā

teikumā minēto formulu, tiek ņemta vērā Centrālās statistikas

pārvaldes aprēķinātā mēneša vidējā bruto darba samaksa

sabiedriskajā sektorā strādājošiem par iepriekšējo ceturksni.

Salīdzinot situāciju 1999. un 2007. gadā, varot secināt, ka šis

rādītājs ir palielinājies gandrīz trīs reizes. Līdz ar to

rodoties tāda situācija, ka atsevišķos gadījumos, kad pensija

tiek pārrēķināta sakarā ar darbspēju zaudējuma vai invaliditātes

smaguma pakāpes maiņu, invaliditātes pensija kļūst lielāka nekā

iepriekšējā periodā, proti, līdz 2000. gada 1. janvārim. Savukārt

tām personām, kurām veselības stāvoklis pasliktinājies un

invaliditāte noteikta agrāk, bet nav mainījusies ne darbspēju

zaudējuma pakāpe, ne invaliditātes smaguma pakāpe, kaitējuma

atlīdzības apmērā aprēķinātā pensija esot palikusi nemainīga. Ja

personai pēc Likuma stāšanās spēkā ir noteikta invaliditāte vai

mainījusies darbspēju zaudējuma pakāpe vai invaliditātes smaguma

pakāpe, tad tai piešķirtā invaliditātes pensija esot lielāka nekā

personai ar augstāku, bet nemainīgu darbspēju zaudējuma vai

invaliditātes pakāpi, kurai invaliditātes pensija ir piešķirta

līdz apstrīdētās normas spēkā stāšanās brīdim.

Kā norāda Pieteikuma iesniedzējs, šāda situācija ir uzskatāma

par tiesiskās vienlīdzības principa pārkāpumu, jo saskaņā ar

apstrīdēto normu personas invaliditātes pensijas lielums ir

atkarīgs nevis no veselības stāvokļa vai citiem objektīviem

apstākļiem, bet gan no laika, kad personai noteikta invaliditāte.

No apstrīdētās normas neesot saprotams, kādi atšķirīgi kritēriji

tika ņemti par pamatu, nosakot dažādu pensiju aprēķināšanas

kārtību personām, kurām invaliditāte noteikta līdz Likuma spēkā

stāšanās dienai un pēc tam.