Par Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma pārejas noteikumu 1. punkta pirmā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Saeima - nepiekrīt Pieteikuma iesniedzēja viedoklim un

uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. pantam.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk arī - VSAA)

sniegtie dati liecinot, ka personām, kurām invaliditāte

iestājusies Černobiļas atomelektrostacijas (turpmāk - Černobiļas

AES) avārijas seku likvidēšanas rezultātā un kurām invaliditātes

pensija piešķirta līdz Likuma spēkā stāšanās brīdim,

invaliditātes pensijas vidējais apmērs esot lielāks nekā visu

Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas rezultātā cietušo

personu vidējā invaliditātes pensija. Līdz ar to neesot pamatots

Pieteikuma iesniedzēja paustais viedoklis, ka šobrīd piešķirtās

invaliditātes pensijas būtu lielākas nekā tās pensijas, kuras

piešķirtas līdz Likuma spēkā stāšanās dienai un nav

pārrēķinātas.

Analizējot apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 91.

pantam, Saeima norāda uz Černobiļas AES avārijas rezultātā

cietušo personu sociālās aizsardzības normatīvo regulējumu, kas

bija spēkā līdz Likuma pieņemšanai. Likumdevējam, pieņemot

Likumu, vajadzējis ievērot tiesiskās paļāvības principu, proti,

aizsargāt personu tiesības, kuras bija iegūtas līdz Likuma spēkā

stāšanās dienai. Apstrīdētā norma esot bijis viens no mehānismiem

personu tiesiskās paļāvības aizsargāšanai normatīvā regulējuma

izmaiņu procesā. Turklāt Likums esot pieņemts, sadarbojoties ar

Latvijas savienību "Černobiļa". Tā esot lūgusi saglabāt

iepriekšējo invaliditātes pensijas aprēķināšanas kārtību

personām, kurām invaliditāte noteikta līdz 2000. gadam.

Saeima nepiekrīt Pieteikuma iesniedzēja viedoklim, ka

apstrīdētajai normai neesot bijis saprātīga pamata. Normas

izstrādāšanas gaita liecinot, ka tās mērķis bija aizsargāt to

personu tiesisko paļāvību, kurām invaliditātes pensija bija

piešķirta pirms Likuma stāšanās spēkā. Tiesiskās paļāvības

princips apstrīdētās normas pieņemšanas laikā esot uzskatīts par

augstāku konstitucionāla ranga vērtību nekā tiesiskās

vienlīdzības princips. Šāds likumdevēja lēmums pēc sava rakstura

esot bijis politisks, un to varētu pārvērtēt likumdošanas procesa

ietvaros, ja tiktu konstatēts, ka nepieciešamas normatīvā

regulējuma izmaiņas. Turklāt tiem Černobiļas AES avārijas seku

likvidēšanas dalībniekiem, kuriem jau bija piešķirta

invaliditātes pensija, tās apmērs būtiski samazinātos, ja nebūtu

apstrīdētās normas. Izstrādājot Likumu, likumdevējs neesot

varējis paredzēt straujo vidējās mēneša darba samaksas pieaugumu

ekonomikas augšupejas gados.