4. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - norāda, ka visas

personas, kurām piešķirta invaliditātes pensija kaitējuma

atlīdzības apmērā pirms Likuma stāšanās spēkā vai piešķirta

kaitējuma atlīdzība un invaliditātes pensija pēc Likuma stāšanās

spēkā, vieno kopējs apstāklis - darbspēju zaudējums un

invaliditāte, kas iestājusies, piedaloties Černobiļas AES

avārijas seku likvidēšanā vai šīs avārijas rezultātā.

Tādējādi minētās personas atrodoties vienādos un salīdzināmos

apstākļos. Tā kā apstrīdētajā normā noteikts ierobežojums

attiecībā uz iespējām pārrēķināt invaliditātes pensiju, tā

paredzot atšķirīgu attieksmi pret tām Černobiļas AES avārijas

rezultātā cietušajām personām, kurām invaliditātes pensija

piešķirta līdz 1999. gada 31. decembrim un kurām darbspēju

zaudējuma pakāpe (procentos) vai invaliditātes smaguma pakāpe

kopš Likuma spēkā stāšanās brīža nav mainījusies.

Tiesībsargs piekrīt Saeimas norādītajam, ka apstrīdētās normas

leģitīmais mērķis bija aizsargāt to personu tiesisko paļāvību,

kurām invaliditātes pensija bija piešķirta pirms Likuma stāšanās

spēkā. Taču esot jāņem vērā, ka kopš apstrīdētās normas

pieņemšanas apstākļi ir mainījušies.

Viens no rādītājiem, kas tiekot ņemts vērā, pārrēķinot

invaliditātes pensiju saskaņā ar apstrīdēto normu, esot Centrālās

statistikas pārvaldes aprēķinātā mēneša vidējā bruto darba

samaksa sabiedriskajā sektorā strādājošiem par iepriekšējo

ceturksni. Šis rādītājs līdz 2008. gadam esot nepārtraukti

palielinājies. Starp darba samaksas apmēru 2000. un 2009. gadā

esot ievērojama atšķirība. Pārrēķinot invaliditātes pensiju

saskaņā ar apstrīdēto normu, minētais rādītājs tiekot ņemts vērā

neatkarīgi no tā, vai darbspēju zaudējuma pakāpe (procentos) vai

invaliditātes smaguma pakāpe paaugstinās vai samazinās. No VSAA

sniegtās informācijas varot secināt, ka minēto apstākļu rezultātā

gadījumā, kad darbspēju zaudējuma procenti ir zemāki,

invaliditātes pensijas apmērs ir lielāks nekā gadījumā, kad

darbspēju zaudējuma procenti personai vairāku gadu garumā paliek

nemainīgi.

Pēc Tiesībsarga domām, aprakstītā situācija esot pretrunā ar

apstrīdētās normas un Likuma mērķi. Likuma mērķis esot noteikt

sociālās garantijas Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušajām

personām. Gan Likuma mērķis, gan taisnīguma princips uzliekot

pienākumu kompensēt šīm personām nodarīto kaitējumu atkarībā no

tā smaguma - jo lielāks kaitējums, jo apjomīgākas sociālās

garantijas. Apstrīdētā norma vairs neaizsargājot to personu

tiesības, kurām invaliditātes pensija kaitējuma atlīdzības apmērā

piešķirta līdz Likuma spēkā stāšanās brīdim un kurām darbspēju

zaudējuma pakāpe vai invaliditātes smaguma pakāpe kopš Likuma

stāšanās spēkā nav mainījusies. Tādējādi likumdevēja izraudzītie

līdzekļi vairs neesot piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai un

apstrīdētā norma neatbilstot samērīguma principam un Satversmes

91. pantam.