11. pants

Pieaicinātā persona - Dr. iur. Dana

Rone - uzsver, ka lietā Nr. 2019-01-01 apstrīdētajā normā

noteiktais aizliegums tika vērtēts vienīgi attiecībā uz personām,

kas iesniedz pieteikumu otra laulātā bērna adopcijai. Gadījumi,

kad persona iesniedz pieteikumu otra laulātā bērna adopcijai un

tāda bērna adopcijai, kurš ievietots bērnu aprūpes iestādē, ir

savstarpēji nošķirami. Tādējādi tiesas nevar tieši piemērot lietā

Nr. 2019-01-01 Satversmes tiesas izteiktās atziņas un atšķirīgi

interpretēt izskatāmajā lietā apstrīdētajā normā ietverto

aizliegumu kļūt par adoptētāju personai, kura sodīta par

noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai

vardarbības piedraudējumu, - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai

noņemšanas, jo šajā gadījumā adoptējamais nav otra laulātā

bērns.

Turklāt pretēja tiesiskās skaidrības un noteiktības principam

būtu tāda situācija, ka spēkā esošos normatīvajos aktos būtu

ietverta antikonstitucionāla, defektīva tiesību norma, bet

pareizo risinājumu būtu iespējams rast tikai Satversmes tiesas

judikatūrā. Tiesību normu piemērotāji ir arī fiziskās personas,

kuras normatīvajos aktos meklē skaidras atbildes uz sev aktuāliem

juridiskajiem jautājumiem. Ja tiktu turpināta tāda prakse, ka

normatīvajā aktā ietvertas tiesību normas būtiski atšķiras no

Satversmes tiesas judikatūras, bet netiek precizētas, tad

juridiskā vide ne tikai neuzlabotos, bet - tieši otrādi - kļūtu

vēl neskaidrāka un duālāka.

Dr. iur. Dana Rone vērš uzmanību uz to, ka bāriņtiesa

var uzsākt Civillikuma 163. panta piektajā daļā noteikto

potenciālā adoptētāja ģimenes izpēti tikai tad, kad ir konstatēta

minētā panta ceturtajā daļā noteikto ierobežojumu neesība. Tātad

arī bāriņtiesai ir nepieciešamas skaidras tiesību normas, lai tā

varētu uzsākt izpēti par konkrētas personas piemērotību

adoptētāja statusam. Dr. iur. Dana Rone atsaucas uz

ārvalstu normatīvajiem aktiem adopcijas jomā un norāda, ka tiem

ir raksturīgs plašs regulējums attiecībā uz adopcijas

priekšnoteikumiem, kā arī atturēšanās no vispārējiem aizliegumiem

un to aizstāšana ar pienākumu individuāli izvērtēt katras

konkrētās personas piemērotību adoptētāja statusam.

Latvijā adoptējamie bērni patlaban ir pakļauti atšķirīgam

normatīvajam regulējumam, jo viņu tiesības tikt adoptētiem ir

atkarīgas no tā, vai starp adoptētājiem ir vai nav noslēgta

laulība un vai konkrētais adoptējamais ir vai nav viena laulātā

bioloģiskais bērns. Fakts, ka adoptētāja ģimenes loceklis ir

sodīts par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību

vai vardarbības piedraudējumu, pats par sevi nedod kvalitatīvi

izšķirošu atbildi uz jautājumu par personas piemērotību

adoptētāja statusam.