12. pants

Pieaicinātā persona - Mg. iur., Mg. soc.

Evija Vīnkalna - norāda, ka ir vērojama pamatota tendence

normatīvajos aktos mazināt tajos ietveramu absolūto aizliegumu

skaitu un paredzēt iespēju veikt individuālu izvērtējumu, ņemot

vērā ar noziedzīgu nodarījumu klasifikāciju un vainas formu

saistītus kritērijus. Šo tendenci apliecina arī Satversmes tiesas

judikatūra.

Viena no stigmatizācijai pakļautajām personu grupām ir sodītas

personas. Stigmatizācijas teorijā uzsvērts, ka sodītai personai

noteiktie tiesību ierobežojumi turpinās arī pēc sodāmības

dzēšanas un tāpat saglabājas arī pieņēmums, ka stigmatizētai

personai nepienākas iespēja apmierināt tādas vajadzības, kas

citiem sabiedrības locekļiem ir minimālais standarts, kurā

citstarp ietilpst arī tiesības uzturēt ģimenes saites.

Ievērojama daļa Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu

ir saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu un

atbilstoši to klasifikācijai cits no cita atšķiras pēc smaguma.

Apstrīdētā norma nepieļauj tādu katra konkrētā gadījuma

individuālu izvērtēšanu, kuras gaitā varētu ņemt vērā noziedzīgā

nodarījuma kaitīguma pakāpi; to, kas ir noziedzīgā nodarījumā

cietušais (kontekstā ar apstrīdēto normu īpaša nozīme būtu tam,

vai cietušais nav bijis jaunāks par 18 gadiem); intereses, pret

kurām noziedzīgais nodarījums bija vērsts, un apstākļus, kādos

tas tika izdarīts. Noziedzīgi nodarījumi, kuri saistīti ar

vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, bet nav bijuši vērsti

pret bērna interesēm, arī atšķiras cits no cita, un par šādu

nodarījumu sodītas personas individuālā izvērtējumā var tikt

ņemta vērā virkne dažādu kritēriju, piemēram: 1) konkrētā

noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija; 2) kaitīguma pakāpe; 3)

personas vainas forma; 4) laiks, kad noziedzīgais nodarījums

izdarīts; 5) intereses, pret kurām noziedzīgais nodarījums

vērsts; 6) vecums, kādā attiecīgā persona izdarījusi noziedzīgo

nodarījumu.

Soda izpildes laikā personas ģimene (arī tuvinieki un atbalsta

personas) var nodrošināt tai atbalstu, kas ir būtisks personas

turpmākai likumpaklausīgai dzīvei sabiedrībā pēc soda izciešanas.

Ja uz konkrētu cilvēku attiecas absolūts aizliegums, tad nav

iespēju izvērtēt viņa personību un ņemt vērā tādus būtiskus

aspektus kā, piemēram, vecumu, kādā viņš izdarījis noziedzīgo

nodarījumu, laiku, kas pagājis pēc tā izdarīšanas, un to, vai

persona turpmāk nav pārkāpusi likumu.

Secinājumu

daļa