3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Saeima - uzskata, ka tiesvedība lietā ir izbeidzama.

Pēc Saeimas ieskata, pamattiesību ierobežojumu konkrētajā

gadījumā rada nevis apstrīdētā norma, bet gan tās nepareiza

interpretācija un piemērošana. Satversmes tiesa lietā Nr.

2019-01-01 ir norādījusi uz apstākļiem, kas jāņem vērā, lemjot

par adopcijas aizlieguma piemērošanu personām, kuras iepriekš

sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību

vai vardarbības piedraudējumu. Proti, situācijā, kad starp bērnu

un adoptētāju ir izveidojušās faktiskas ģimenes attiecības,

absolūts aizliegums kļūt par adoptētāju nonāk pretrunā ar

Satversmes 110. pantu.

Saeima uzskata, ka adopcijas procesā, atsaucoties uz lietā Nr.

2019-01-01 secināto un izmantojot jau pastāvošus tiesību

institūtus, ir iespējams izvērtēt katra konkrētā gadījuma

apstākļus un pārliecināties par rezultāta atbilstību bērna

labākajām interesēm. Tādējādi Pieteikuma iesniedzējai tās

izskatīšanā esošajā lietā bija iespējams apstrīdēto normu

interpretēt un piemērot atbilstoši Satversmes tiesas judikatūrai

adopcijas lietās, kā arī, ja nepieciešams, tieši piemērot

Satversmes 110. pantu.