Par Civillikuma 242. panta 5. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. un 110. pantam

13. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Lai pārbaudītu, vai likumdevējs ikviena bez vecāku

gādības palikuša bērna un ārpusģimenes aprūpes īstenošanas

rezultātā izveidojušās ģimenes aizsardzības nodrošināšanai

nepieciešamos pasākumus ir veicis pienācīgi, Satversmes tiesa

izvērtēs, vai likumdevējs ir ievērojis no demokrātiskas tiesiskas

valsts pamatnormas atvasinātos vispārējos tiesību principus un

citas Satversmes normas.

Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka apstrīdētajā normā

noteiktais aizliegums neatbilst samērīguma principam. Tam piekrīt

arī tiesībsargs un Labklājības ministrija. Savukārt Tieslietu

ministrija norāda, ka apstrīdētajā normā noteiktais aizliegums

neatbilst samērīguma principam vien tiktāl, ciktāl tas liedz

veikt individuālu tādas personas izvērtējumu, kura bijusi sodīta

par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai tās

piedraudējumu, ja persona attiecīgo nodarījumu izdarījusi, būdama

nepilngadīga, vai šī persona ir bērna radinieks vai tāda persona,

ar kuru bērns ilgstoši dzīvojis kopā nedalītā saimniecībā.

Līdzīgu viedokli paudusi arī biedrība "Latvijas Bāriņtiesu

darbinieku asociācija".

No demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas visām valsts

institūcijām izriet pienākums savā darbībā ievērot samērīguma

principu. Tas vispārīgā veidā noteic, ka starp valsts varas

darbību un mērķi, ko valsts vara ar šo darbību tiecas sasniegt,

ir jābūt saprātīgām attiecībām (sk. Satversmes tiesas

2018. gada 14. decembra sprieduma lietā

Nr. 2018-09-0103 14.3. punktu un 2019. gada

5. decembra sprieduma lietā Nr. 2019-01-01

19. punktu).

Līdz ar to Satversmes tiesai jāpārbauda, vai apstrīdētajā

normā noteiktais aizliegums būt par aizbildni personai, kura

sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai

tās piedraudējumu, - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai

noņemšanas, atbilst samērīguma principam.