15. pants

Lai izvērtētu, vai apstrīdētajā normā noteiktais

aizliegums ir samērīgs, Satversmes tiesai visupirms jānoskaidro

šā aizlieguma mērķis.

Saeima norāda, ka apstrīdētā norma ir vērsta uz ikviena bez

vecāku gādības palikuša bērna aizsardzību no jebkāda veida

vardarbības. Šādam uzskatam piekrīt arī Pieteikuma iesniedzēja un

lietā pieaicinātās personas.

Satversmes tiesa atzinusi, ka Satversmes 110. pants

kopsakarā ar Bērna tiesību konvencijas 19. pantu aizliedz

jebkāda veida vardarbību pret bērnu neatkarīgi no tās rakstura un

valstij ir pienākums veikt visus atbilstošos pasākumus nolūkā

pilnībā īstenot ikviena bērna tiesības. Ikviena bērna aizsardzība

no vardarbības ir nodrošināma visupirms jau tieši ar preventīviem

pasākumiem. Turklāt bērna aizsardzībā no vardarbības jāievēro

piesardzības princips (sk. Satversmes tiesas

2021. gada 25. marta sprieduma lietā

Nr. 2020-36-01 15. punktu).

Apstrīdētajā normā noteiktā aizlieguma mērķis ir novērst bērna

nonākšanu tādas personas aizbildnībā, kura izdarījusi vardarbīgu

noziedzīgu nodarījumu, un tādējādi preventīvi pasargāt bērnu no

vardarbības riska.

Tātad apstrīdētajā normā noteiktā

aizlieguma mērķis ir bērnu, proti, citu cilvēku, tiesību

aizsardzība.