7. pants

Pieaicinātā persona - Valsts bērnu tiesību

aizsardzības inspekcija - norāda, ka apstrīdētā norma atbilst

Satversmes 96. un 110. pantam un bērna vislabāko interešu

prioritātes principam.

Apstrīdētās normas mērķis esot vismazāk aizsargātās personas,

proti, bez ģimenes palikuša bērna un tāda bērna, kura vecāki

nespēj pārstāvēt viņa intereses, tiesību un interešu aizsardzība,

ierobežojot to personu loku, kuras varētu iegūt aizbildņa

statusu. Apstrīdētā norma preventīvi aizsargājot bērnu no

iespējamas vardarbības pēc viņa nonākšanas aizbildnībā.

Aizbildņi saviem aizbilstamajiem atvietojot vecākus, un

aizbildnis esot bērna likumiskais pārstāvis, kas veic Civillikumā

noteiktos aprūpes pienākumus. Taču aizbildņa iecelšana neradot

aizbildnim aizgādības tiesības attiecībā uz bērnu, kā tas

notiekot bērna adopcijas gadījumā. Bāriņtiesa esot tiesīga dot

aizbildnim norādījumus par aizbildnības īstenošanu.

Satversme negarantējot personai tiesības izveidot ģimeni,

kļūstot par bērna aizbildni. Aizbildnis, audzinot bērnu ģimeniskā

vidē, varot veidot vecāka un bērna attiecības, taču - atšķirībā

no adopcijas - aizgādības tiesību pārtraukšanas gadījumā visām

institūcijām mērķis esot viens un tas pats - panākt bērna drošu

atgriešanos viņa bioloģiskajā ģimenē.

Apstrīdētajā normā noteiktais pamattiesību ierobežojums esot

racionāls, saprātīgs un iedarbīgs līdzeklis bērna preventīvai

aizsardzībai no tā, ka viņš varētu nonākt potenciāli vardarbīgas

personas aizbildnībā. Persona, kas vardarbīgu noziedzīgu

nodarījumu izdarījusi, būdama nepilngadīga, esot vērtējama pēc

tiem pašiem kritērijiem, pēc kuriem tiek vērtēta persona, kas

šādu noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama pilngadīga.

Apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums esot

vienīgais līdzeklis, ar kuru iespējams sasniegt šā ierobežojuma

leģitīmo mērķi līdzvērtīgā kvalitātē. Par noziedzīgu nodarījumu

sodītas personas individuāla izvērtēšana vai citādi līdzekļi, kas

būtu saudzīgāki pret attiecīgo personu, neļautu leģitīmo mērķi

sasniegt tādā pašā kvalitātē. Sabiedrība esot ieguvēja no tā, ka

apstrīdētā norma liedz kļūt par aizbildni tādai personai, kura ir

sodīta par vardarbīgu noziedzīgu nodarījumu, jo pat viena bērna

pakļaušana vardarbības riskam neesot pieļaujama.