11. pants

Lai pamattiesību ierobežojums būtu attaisnojams,

tam jābūt samērīgam ar sasniedzamo mērķi. Izvērtējot ierobežojuma

samērīgumu, Satversmes tiesa pārbauda: 1) vai ar izraudzīto

līdzekli var sasniegt leģitīmo mērķi (piemērotība); 2) vai

leģitīmo mērķi nevar sasniegt ar indivīda tiesības mazāk

ierobežojošiem līdzekļiem (nepieciešamība) un 3) vai labums, ko

iegūst sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām nodarīto

kaitējumu (atbilstība).

Ja, izvērtējot tiesību normu, tiek atzīts, ka tā neatbilst

kaut vienam no šiem kritērijiem, tad tā neatbilst arī samērīguma

principam un ir prettiesiska (sk. Satversmes tiesas

2007 .gada 16. maija

sprieduma lietā Nr.

2006-42-01 11.

punktu).

Tieši ievērojot to, ka rīcībspējas atņemšanas galvenais mērķis

ir aizsargāt pašas personas ar garīgās veselības traucējumiem

tiesības, arī izvērtējams šāda tiesību uz privāto dzīvi

ierobežojuma samērīgums.

Līdz ar to personas rīcībspēja nav

ierobežojama vairāk, kā tas nepieciešams pašas personas tiesību

aizsardzībai. Ierobežojums ir jānosaka tādā veidā un apjomā, kādā

tas būtu vislabvēlīgākais un visvairāk vajadzīgs pašai

personai.