14. pants

Vienlaikus ir jāsecina, ka apstrīdēto normu

tūlītēja atcelšana pastāvošās problēmas neatrisinātu, turklāt

radītu nepieļaujamu iztrūkumu nacionālajā tiesiskajā regulējumā.

Lai normatīvo regulējumu saskaņotu ar prasībām, kas izriet no

Satversmes 96. panta un starptautiskajiem cilvēktiesību

dokumentiem, nepieciešams rūpīgi izvērtēt pastāvošo sistēmu un

pilnveidot tiesisko regulējumu.

Konkrētajā lietā apstrīdētās normas aptver tikai daļu no

jautājumiem, kas saistīti ar rīcībspējas ierobežošanu. Gan

Latvijai saistošie cilvēktiesību dokumenti, gan rekomendējoša

rakstura dokumenti, gan arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse

aptver daudz plašāku jautājumu un problēmu loku, kas Latvijai

jāņem vērā, pildot savas saistības cilvēktiesību jomā. Var minēt

tādus piemērus kā rīcībspējas ierobežošana uz noteiktu laiku,

paredzot ierobežojumu periodisku pārskatīšanu, personas tiesības

piedalīties tiesas sēdē un tikt uzklausītai jautājumā par

rīcībspējas ierobežošanu, tādu aizsardzības pasākumu noteikšana,

kuri neierobežo personas rīcībspēju utt.

Tādējādi, lai tiesisko regulējumu pilnveidotu atbilstoši

iepriekšminētajiem principiem, valstij ir pienākums ne vien

izdarīt atbilstošus grozījumus materiālajās un procesuālajās

normās, bet arī izveidot materiālo un institucionālo

nodrošinājumu šādas sistēmas veiksmīgai darbībai, gādāt par

tiesnešu un citu tiesību normu piemērotāju apmācību un veikt

citus nepieciešamos pasākumus. Satversmes tiesa ņem vērā, ka

minēto pasākumu veikšanai nepieciešams saprātīgs laika posms.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

n o s p r i e d

a:

atzīt Civillikuma 358. pantu un 364. pantu par

neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam un

spēkā neesošu no 2012. gada 1. janvāra.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

G.Kūtris