Par Civilprocesa likuma 141.panta pirmās daļas, ciktāl tā neparedz tiesības iesniegt blakus sūdzību par lēmumu, ar ko apmierināts pieteikums par prasības nodrošināšanu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91., 92. un 105.pantam

12. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieteikumu iesniedzēji ir norādījuši, ka apstrīdētā

norma nenodrošina pušu procesuālo vienlīdzību. Tādējādi tiekot

pārkāpts Satversmes 91. pantā nostiprinātais vienlīdzības

princips.

Satversme ir vienots veselums, un tajā ietvertās tiesību

normas ir savstarpēji cieši saistītas. Lai pilnīgāk un objektīvāk

varētu noskaidrot atsevišķu Satversmes normu saturu, tās

interpretējamas kopsakarā ar citām Satversmes normām, jo

Satversme kā vienots dokuments ietekmē katras atsevišķas normas

tvērumu un saturu (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 18.

oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-03-01 30. punktu un 2008. gada

2. jūnija sprieduma lietā Nr. 2007-22-01 9.2. punktu).

Gan zinātniskajā literatūrā, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas

praksē ir atzīts, ka procesuālo tiesību vienlīdzība ir viens no

taisnīgas tiesas elementiem. Šis princips nozīmē, ka gan

civilprocesā, gan kriminālprocesā lietas dalībnieku tiesībām ir

jābūt taisnīgi līdzsvarotām (sk. Ovey C., White R. Jacobs and

White, The European Convention on Human Rights. Fourth Edition.

Oxford: Oxford University Press, 2006, p. 176, kā arī, piemēram,

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus lietās Kress v. France,

judgment of 7 June 2001, application no. 39594/98, para. 72;

Ankerl v. Switzerland, judgment of 23 October 1996, application

no. 17748/91, para. 38; Dombo Beheer B.V. v. the Netherlands,

judgment of 27 October 1993, application no. 14448/88,

para. 33 un Neumeister v. Austria, judgment of 27 June 1968,

application no. 1936/63, para. C 22).

Procesuālo tiesību vienlīdzība ir gan tiesību uz taisnīgu

tiesu būtisks elements, gan tiesiskās vienlīdzības principa īpaša

izpausme (sk. Grabenwarter C. Europäische

Menschenrechtskonvention. München: C. H. Beck, 2005, S. 310).

Arī no CPL 9. panta pirmās daļas, kas noteic, ka pusēm ir

vienlīdzīgas tiesības, var secināt, ka pušu procesuālo tiesību

vienlīdzība ir tiesiskās vienlīdzības principa izpausme

civilprocesā.

Tādējādi Satversmes tiesa, pārbaudot

apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 92. pantam, izvērtēs,

vai tā nodrošina pušu procesuālo tiesību vienlīdzību.