Par Civilprocesa likuma 141.panta pirmās daļas, ciktāl tā neparedz tiesības iesniegt blakus sūdzību par lēmumu, ar ko apmierināts pieteikums par prasības nodrošināšanu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91., 92. un 105.pantam

19. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Izvērtējot, vai likumdevējs ir izvēlējies

saudzējošāko līdzekli leģitīmā mērķa sasniegšanai, Satversmes

tiesai nav jānoskaidro iespējamie alternatīvie risinājumi, kuri

būtu piemērotāki leģitīmā mērķa sasniegšanai. Satversmes tiesa ir

secinājusi, ka civilprocesa regulējuma noteikšanā likumdevējam ir

plaša rīcības brīvība, ja vien tiek nodrošināta pamattiesību

aizsardzība. Satversmes tiesas uzdevums ir izvērtēt apstrīdētās

normas atbilstību Satversmē noteiktajām pamattiesībām, nevis

aizstāt likumdevēja rīcības brīvību ar savu viedokli par

racionālāko risinājumu (sk. Satversmes tiesas 2005. gada

15. februāra sprieduma lietā Nr. 2004-19-01 7.5.

punktu).

Tomēr Satversmes tiesa ir kompetenta pārbaudīt, vai

likumdevējs, ierobežojot personas pamattiesības, pienācīgi

izvērtējis tādu alternatīvu līdzekļu esamību, kuri pamattiesības

aizskartu mazāk.

Kā norāda Saeima, pieņemot apstrīdēto normu, tika ņemti vērā

praksē konstatētie gadījumi. Savukārt Tieslietu ministrija

informē, ka apstrīdētās normas izvērtējums ir veikts tieslietu

ministra izveidotajā darba grupā Civilprocesa likuma grozījumu

izstrādei, kuras sastāvā darbojas arī pilsētu (rajonu) tiesu,

apgabaltiesu, Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesneši

un Senāta Civillietu departamenta senatori, tiesībzinātnieki,

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes un Latvijas Zvērinātu tiesu

izpildītāju padomes pārstāvji.

Var secināt, ka Saeima, sadarbojoties ar Tieslietu ministrijas

darba grupu, ir izvērtējusi, kā varētu palielināt tiesas procesa

efektivitāti un kādi šā mērķa sasniegšanai izmantojamie līdzekļi

būtu saudzējošākie. Lai sasniegtu leģitīmo mērķi, likumdevējs ir

pieņēmis apstrīdēto normu un ierobežojis atbildētāja tiesības

pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar ko apmierināts pieteikums par

prasības nodrošināšanu. Tiesas procesa laikā pieņemto lēmumu

pārsūdzēšanas ierobežojumi ir uzskatāmi par efektīvu līdzekli

procesuālās ekonomijas nodrošināšanai. Šādā gadījumā tiesības

kādai no pusēm vienmēr tiks ierobežotas, un Saeima ir kompetenta

noteikt, kurš no alternatīvajiem leģitīmā mērķa sasniegšanas

līdzekļiem būs saudzējošākais.

Tādējādi Satversmes tiesai nav

pamata apšaubīt to, ka Saeima ir veikusi atbilstošu izvērtējumu,

izvēloties saudzējošāko līdzekli leģitīmā mērķa sasniegšanai.