Par Civilprocesa likuma 141.panta pirmās daļas, ciktāl tā neparedz tiesības iesniegt blakus sūdzību par lēmumu, ar ko apmierināts pieteikums par prasības nodrošināšanu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91., 92. un 105.pantam

7. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Rēzeknes augstskolas

profesors, Dr. iur. Jānis Rozenbergs - norāda, ka

civilprocesā ir jānodrošina pušu līdztiesība. Tās pamatā esot

cilvēktiesībās pastāvošais vispārējais vienlīdzības princips. Tā

kā lietā puses ieņemot vienādu procesuālo stāvokli un tikai

tiesa, izspriežot lietu pēc būtības, varot pateikt, kādas ir pušu

savstarpējās tiesības un pienākumi, tiesiskā strīda izšķiršanas

gaitā pusēm vajagot būt nodrošinātām vienādām iespējām baudīt

tiesas sniegto aizsardzību.

Pušu līdztiesība nenozīmējot, ka visām pušu procesuālajām

tiesībām un pienākumiem jābūt absolūti vienādiem. Vienlīdzība

pieļaujot diferencētu pieeju personu tiesībām, ja tā ir

attaisnojama demokrātiskā sabiedrībā. Civilprocesa likumā

pieļautās atkāpes no pušu līdztiesības esot objektīvi un

saprātīgi pamatotas. Tā kā pusēm ir atšķirīgas, parasti pretējas

tiesiskās intereses, ne visās situācijās esot iespējams

līdzsvarot pušu tiesības. Taču visos gadījumos, kad vienai pusei

tiek piešķirts vairāk tiesību vai arī uzlikts mazāk pienākumu,

pretējā puse esot jānodrošina ar atbilstošiem procesuālajiem

līdzekļiem.

J. Rozenbergs secina, ka prasības nodrošināšanas jautājumos

pušu līdztiesība esot ievērota. Lai gan apstrīdētā norma

neparedzot atbildētājam tiesības pārsūdzēt lēmumu, ar kuru

nodrošināta prasība, likumdevējs atbildētājam esot piešķīris

citas tiesības. Līdz ar to pušu līdztiesības ierobežojums

jautājumā par prasības nodrošināšanas pārsūdzēšanu esot samērīgs

ar civilprocesa mērķi - izskatīt un izspriest lietas ātri un

pareizi.