1. pants

Latvijas Republikas Saeima (turpmāk - Saeima)

1998. gada 14. oktobrī pieņēma Civilprocesa likumu (turpmāk arī -

CPL), kas stājās spēkā 1999. gada 1. martā.

1.1. Līdz 2006. gada oktobrim CPL 19. nodaļas

"Prasības nodrošināšana" normas paredzēja atbildētājam tiesības

iesniegt blakus sūdzību par lēmumu, ar kuru apmierināts

pieteikums par prasības nodrošināšanu. CPL 146. panta pirmā daļa

noteica: "Par visiem lēmumiem prasības nodrošināšanas jautājumos,

izņemot šā likuma 145. panta otrajā daļā paredzētos jautājumus,

var iesniegt blakus sūdzību." CPL 145. panta otrā daļa regulēja

situāciju, kad lēmums par prasības nodrošinājumu pieņemts pirms

prasības celšanas un tiesas noteiktajā termiņā prasība nav

celta.

1.2. Ar Saeimas 2006. gada 7. septembra likumu

"Grozījumi Civilprocesa likumā", kas stājās spēkā 2006. gada 11.

oktobrī, tika ieviestas būtiskas izmaiņas CPL 19. nodaļā. Jaunā

redakcijā tika izteikts CPL 138., 139., 140., 141. un 142. pants,

kā arī izslēgts CPL 144., 145. un 146. pants. CPL 141. panta

pirmā daļa jaunajā redakcijā paredzēja, ka blakus sūdzību var

iesniegt:

1) par lēmumu, ar kuru tiek nodrošināti zaudējumi, kas

atbildētājam varētu rasties sakarā ar prasības nodrošināšanu;

2) par lēmumu, ar kuru prasības nodrošinājums tiek

aizstāts ar citiem līdzekļiem;

3) par lēmumu, ar kuru tiesa, kas ir pieņēmusi lēmumu

par prasības nodrošinājumu, atceļ vai atstāj negrozītu lēmumu par

prasības nodrošinājumu.

Pēc minēto grozījumu stāšanās spēkā atbildētājs vairs

nevarēja iesniegt blakus sūdzību par lēmumu, ar ko apmierināts

pieteikums par prasības nodrošināšanu. Savas tiesības atbildētājs

varēja aizsargāt, saskaņā ar CPL 140. panta piekto daļu

iesniedzot tiesai, kas pieņēmusi lēmumu par prasības

nodrošināšanu, pieteikumu par šā lēmuma atcelšanu. Ja tiesa

pieteikumu neapmierināja, atbildētājs saskaņā ar CPL 141. panta

pirmo daļu varēja iesniegt blakus sūdzību par tiesas lēmumu.

Minēto kārtību saglabāja arī Saeimas 2006. gada 14.

decembrī pieņemtais likums "Grozījumi Civilprocesa likumā", ar

kuru CPL 141. panta pirmā daļa atkal tika izteikta jaunā

redakcijā: "Par šā likuma 140. panta otrajā, trešajā un piektajā

daļā minētajiem lēmumiem un lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums

par prasības nodrošināšanu, var iesniegt blakus sūdzību."

1.3. 2009. gada 5. februārī Saeima pieņēma likumu

"Grozījumi Civilprocesa likumā", kas stājās spēkā 2009. gada 1.

martā. Ar šo likumu tika veiktas būtiskas izmaiņas ne vien CPL

19. nodaļā, bet arī visā Civilprocesa likumā. Saskaņā ar

minētajiem grozījumiem CPL 140. panta piektā daļa tika izteikta

šādā jaunā redakcijā: "Prasības nodrošinājumu pēc puses motivēta

pieteikuma var atcelt tā pati tiesa, kura nodrošinājusi prasību,

vai tiesa, kuras lietvedībā atrodas lieta izskatīšanai pēc

būtības." Savukārt CPL 141. panta pirmā daļa tika izteikta šādā

redakcijā: "Par šā likuma 140. panta trešajā daļā minēto lēmumu

un lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības

nodrošināšanu, var iesniegt blakus sūdzību. Šā likuma 140. panta

otrajā daļā minētajā gadījumā blakus sūdzību var iesniegt par

tiesas lēmumu daļā, ar kuru prasītājam uzdots nodrošināt

zaudējumus."

Saskaņā ar šādu likuma redakciju civilprocesā

atbildētājs nevar iesniegt blakus sūdzību arī par lēmumu, ar kuru

tiesa noraidījusi pieteikumu par prasības nodrošinājuma

atcelšanu.

1.4. Ar Satversmes tiesas 2010. gada 30.

marta spriedumu lietā Nr. 2009-85-01, kas stājās spēkā 2010. gada

1. aprīlī, noteikts, ka līdz brīdim, kad Saeima izdarīs

grozījumus normatīvajā regulējumā, ir spēkā CPL 141. panta pirmā

daļa 2006. gada 14. decembra redakcijā, ciktāl tā paredz

atbildētājam tiesības iesniegt blakus sūdzību par lēmumu, ar kuru

tiesa ir atteikusies atcelt prasības nodrošinājumu.