4. pants

Satversmes tiesa 2010. gada 30. marta spriedumā

lietā Nr. 2009-85-01 nosprieda: CPL 141. panta pirmā daļa, ciktāl

tā neparedz tiesības iesniegt blakus sūdzību par lēmumu, ar ko

apmierināts pieteikums par prasības nodrošināšanu, vai lēmumu, ar

ko noraidīts pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu,

neatbilst Satversmes 92. pantam.

Minētajā spriedumā Satversmes tiesa arī secināja, ka saskaņā

ar CPL 140. panta piekto daļu atbildētājam piešķirtās tiesības

iesniegt pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu tiesā,

kura ir apmierinājusi pieteikumu par prasības nodrošināšanu, nav

līdzvērtīgas tiesībām iesniegt blakus sūdzību. Tādējādi prasītājs

un atbildētājs tiesas procesā, kurā tiek lemts par prasības

nodrošināšanu, tiek nostādīti nevienlīdzīgā situācijā, un tā

rezultātā tiek ierobežota procesuālo tiesību vienlīdzība, kas

ietilpst tiesību uz taisnīgu tiesu saturā (sk. Satversmes

tiesas 2010. gada 30. marta sprieduma lietā Nr. 2009-85-01

secinājumu daļas 13.punktu).

CPL 141. panta pirmajai daļai ir leģitīms mērķis - nodrošināt

strīdu ātrāku un efektīvāku izskatīšanu, mazinot tiesu

noslogotību. Satversmes tiesa arī atzinusi, ka Saeima ir veikusi

atbilstošu izvērtējumu, izvēloties saudzējošāko līdzekli leģitīmā

mērķa sasniegšanai, taču tas nenodrošina līdzsvaru starp

procesuālo ekonomiju un procesuālo tiesību vienlīdzību. Tādējādi

labums, ko sabiedrība iegūst ar apstrīdēto normu, ciktāl tā

neparedz atbildētājam tiesības iesniegt blakus sūdzību par

lēmumu, ar ko apmierināts pieteikums par prasības nodrošināšanu,

vai lēmumu, ar ko noraidīts pieteikums par prasības nodrošinājuma

atcelšanu, ir mazāks par indivīda tiesībām un likumiskajām

interesēm nodarīto zaudējumu (sk. Satversmes tiesas 2010. gada

30. marta sprieduma lietā Nr. 2009-85-01 secinājumu daļas 16. un

20.punktu).

Vienlaikus tiesa norādīja, ka tiesnesim, lemjot par prasības

nodrošināšanu, ir jāvērtē pierādījumi par tiem apstākļiem, kas

var padarīt neiespējamu vai apgrūtināt iespējamā sprieduma

izpildi (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 30. marta sprieduma

lietā Nr. 2009-85-01 secinājumu daļas 20.2.punktu).

Pieteikuma iesniedzēja konstitucionālajā sūdzībā norādītie

lietas faktiskie apstākļi un juridiskais pamatojums ir līdzīgi

lietas Nr. 2009-85-01 ietvaros izvērtētajiem faktiskajiem

apstākļiem un juridiskajam pamatojumam. Satversmes tiesa 2010.

gada 30. marta spriedumā jau ir izvērtējusi Pieteikuma

iesniedzēja argumentus par apstrīdētās normas atbilstību

Satversmes 92. pantam.