13. pants

Lai izvērtētu, vai pamattiesību ierobežojums ir

noteikts ar likumu, jāpārbauda:

1) vai likums ir pieņemts, ievērojot normatīvajos aktos

paredzēto kārtību;

2) vai likums ir izsludināts un publiski pieejams atbilstoši

normatīvo aktu prasībām;

3) vai likums ir pietiekami skaidri formulēts, lai persona

varētu izprast no tā izrietošo tiesību un pienākumu saturu un

paredzēt tā piemērošanas sekas (sk. Satversmes tiesas 2015.

gada 2. jūlija sprieduma lietā Nr. 2015-01-01 14. punktu un

2016. gada 16. jūnija sprieduma lietā Nr. 2015-18-01 13.

punktu).

Apstrīdētās normas ir ietvertas Civilprocesa likumā un

publiski pieejamas atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Lietas

dalībnieki un pieaicinātās personas ir vienisprātis un arī

Satversmes tiesai nerodas šaubas par to, ka apstrīdētās normas ir

pieņemtas un izsludinātas Satversmē un Saeimas kārtības rullī

noteiktajā kārtībā un ka tās ir pietiekami skaidri formulētas,

lai persona varētu izprast no tām izrietošo tiesību un pienākumu

saturu un paredzēt to piemērošanas sekas. Savukārt tas, vai

apstrīdētajās normās noteiktais pienākums prasības pieteikumā

norādīt atbildētāja deklarēto dzīvesvietu pēc būtības ir

pieļaujams, jāizvērtē, noskaidrojot, vai ar apstrīdētajām normām

noteiktajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis un vai

ir ievērots samērīguma princips.

Tātad no apstrīdētajām normām

izrietošais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu.