Par Civilprocesa likuma 26. panta pirmās daļas, 128. panta otrās daļas 1.2 punkta pirmā teikuma un 132. panta pirmās daļas 6. punkta, ciktāl tie nosaka pienākumu prasības pieteikumā norādīt atbildētāja deklarēto dzīvesvietu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam

19. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Tomēr Satversmes tiesa vērš uzmanību uz to, ka

informācijas tehnoloģiju straujās attīstības rezultātā ir būtiski

paplašinājušās arī tiesu iespējas piekļūt dažādām datubāzēm, bet

apstrīdētajās normās ietvertais regulējums attiecībā uz tiesas

lomu civilprocesā pēc savas būtības zināmā laika posmā nav

mainījies. Satversmes tiesa jau daudzkārt norādījusi, ka

likumdevējam ir pienākums periodiski apsvērt, vai konkrētais

tiesiskais regulējums joprojām ir efektīvs, piemērots un

nepieciešams un vai tas kādā veidā nebūtu pilnveidojams (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 11. novembra sprieduma

lietā Nr. 2005-08-01 9.5. punktu un 2008. gada 2. jūnija

sprieduma lietā Nr. 2007-22-01 18.3. punktu). Tehnoloģiju,

tiesu sistēmas un sabiedrības locekļu savstarpējo tiesisko

attiecību attīstības rezultātā tiesiskais regulējums, kas

savulaik bijis atbilstošs augstāka juridiska spēka tiesību

normām, var novecot un galu galā pat pārkāpt personas

pamattiesības.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt Civilprocesa likuma 26. panta

pirmo daļu, 128. panta otrās daļas 1.2 punkta pirmo

teikumu un 132. panta pirmās daļas 6. punktu, ciktāl tie nosaka

pienākumu prasības pieteikumā norādīt atbildētāja deklarēto

dzīvesvietu, par atbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 96.

pantam.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.

Ziemele