406. pants
personas tiesības celt šādu prasību aprobežo ar sešiem

mēnešiem un noteic, kas var būt par prasījuma

priekšmetu.

Atbilstoši pašreizējam normatīvajam regulējumam parādniekam ir

tiesības vērsties tiesā prasības tiesvedības kārtībā par

strīdiem, kas saistīti ar pamata prasību, ķīlas tiesības

īstenošanu, zaudējumu atlīdzību un citiem jautājumiem. Šīs

prasījuma tiesības nav aprobežotas ar specifiskiem termiņiem.

Turklāt ķīlas devējam arī šobrīd ir tiesības lūgt tiesu lemt par

prasības nodrošināšanu, apturot lēmuma par nekustamā īpašuma

labprātīgu pārdošanu izsolē izpildi.

Atzīstams, ka pēc satura Civilprocesa likuma 406. pantam

līdzīgas normas iekļaušana šā likuma 49. nodaļā būtu saistīta arī

ar zināmām priekšrocībām. Piemēram, ķīlas devējam tādā gadījumā

būtu tieši norādīts uz procesuālo kārtību, kādā viņš var

aizsargāt savas tiesības. Turklāt tad, ja šāds regulējums būtu

spēkā, starp lēmumu par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu

izsolē un vēlāko tiesas spriedumu, piemēram, par ķīlas ņēmēja

prasījuma nepamatotību, būtu tiešāka saistība.

Tomēr arī attiecībā uz šo ierosinājumu Satversmes tiesa

secina, ka likumdevējs savas rīcības brīvības ietvaros ir

izvēlējies citus procesuālos mehānismus, ar kādiem parādnieks var

aizsargāt savas tiesības. Nav gūstams apstiprinājums tam, ka

līdzeklis, uz kuru norādījis Pieteikuma iesniedzējs, būtu

personai būtiski labvēlīgāks un tādēļ likumdevējam būtu pienākums

to izvēlēties.

Līdz ar to nav secināms, ka pastāvētu personu pamattiesības

mazāk ierobežojoši līdzekļi, un apstrīdētās normas atzīstamas par

nepieciešamām leģitīmā mērķa sasniegšanai.

19. Lai noskaidrotu, vai labums, ko iegūs sabiedrība,

ir lielāks par indivīda tiesībām un likumiskajām interesēm

nodarīto kaitējumu, apstrīdētās normas izvērtējamas kopsakarā ar

citiem Civilprocesa likumā nostiprinātajiem parādnieka tiesību

aizsardzības instrumentiem, kā arī plašāk analizējams apstrīdēto

normu saturs.

19.1. Kā norādīts jau šā sprieduma 13. punktā, kārtība,

atbilstoši kurai ķīlas tiesības priekšmeta - nekustamā īpašuma -

pārdošana izsolē veicama vienīgi ar tiesas starpniecību,

vērtējama kā ķīlas devēja tiesību aizsardzības garantija.

Civilprocesa likuma 49. nodaļa nodrošina to, ka ieķīlātais

nekustamais īpašums netiks pārdots izsolē, iekams neatkarīgs un

objektīvs tiesnesis uz tam iesniegto dokumentu pamata nebūs

pārliecinājies, ka ķīlas ņēmējam ir tiesības nekustamo īpašumu

pārdot un ka īpašuma pārdošanai nav likumīgu šķēršļu.

Lietas dalībnieki un pieaicinātās personas ir paudušas

atšķirīgus viedokļus par tās pārbaudes apjomu, kura tiesnesim

jāveic, pieņemot lēmumu atļaut nekustamā īpašuma pārdošanu

izsolē. Satversmes tiesa uzskata, ka pienācīga Civilprocesa

likuma 397. panta otrajā daļā minēto jautājumu pārbaude ir

būtiska parādnieka tiesību aizsardzības sastāvdaļa.

Civilprocesa likuma 397. panta otrās daļas 1. punkts noteic,

ka tiesnesim jāpārliecinās par to, ka nekustamais īpašums pieder

pieteikuma iesniedzējam vai ķīlas ņēmēja parādniekam un ķīlas

ņēmējam ir tiesības nekustamo īpašumu pārdot par brīvu cenu. Līdz

ar to iesniegtajiem dokumentiem ir jārada tiesnesim pārliecība,

ka ķīlas ņēmējam patiešām ir radušās tiesības nekustamo īpašumu

pārdot.

Atbilstoši Civillikuma 1289. panta trešajai daļai gadījumos,

kad nosacījums vai termiņš noteikts nevis prasījumam, bet tieši

pašai ķīlas tiesībai, ķīlas tiesība stājas spēkā tikai no tā

laika, kad nosacījums vai termiņš iestājies. Tādēļ ķīlas līguma

esamība pati par sevi neapliecina, ka ķīlas ņēmējam ir radušās

tiesības nekustamo īpašumu pārdot. No Satversmes tiesā

iesniegtajiem dokumentiem secināms, ka tiesības nekustamo īpašumu

pārdot par brīvu cenu nereti tiek saistītas ar tādu nosacījumu

iestāšanos kā maksājuma termiņu kavēšana, būtiski aizdevuma

līguma noteikumu pārkāpumi, tiesību vienpusēji atkāpties no

līguma rašanās u.c. Šādos gadījumos tiesnesim jāpārliecinās, ka

konkrētais ķīlas līgumā minētais nosacījums ir iestājies un ķīlas

tiesība ir stājusies spēkā. Ja no pieteikumam pievienotajiem

dokumentiem nav gūstams apstiprinājums tam, ka ķīlas līgumā

minētais nosacījums patiešām ir iestājies (piemēram, ķīlas devējs

nokavējis maksājuma termiņu par tik dienām, cik noteiktas

līgumā), tiesnesim nav pamata apmierināt pieteikumu par nekustamā

īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē. Kaut arī Civilprocesa likuma

396. panta otrajā daļā ir uzskaitīti dokumenti, kas pievienojami

ķīlas ņēmēja pieteikumam par nekustamā īpašuma labprātīgu

pārdošanu izsolē, tas neatbrīvo ķīlas ņēmēju no pienākuma

pierādīt, ka viņam ir radušās tiesības realizēt ķīlu.

Savukārt Civilprocesa likuma 397. panta otrās daļas 2. punkts

paredz tiesneša pienākumu pārliecināties, ka nav likumīgu šķēršļu

nekustamā īpašuma pārdošanai ar pieteikumā norādītajiem

nosacījumiem. Tiesnesim jāpārliecinās ne vien par likumā

noteiktajiem vai zemesgrāmatā ierakstītajiem atsavināšanas

aizliegumiem, bet arī par citiem gadījumiem, kad nekustamā

īpašuma pārdošana nonāktu pretrunā ar likumu.

Tā, piemēram, par pamatotu atzīstams lēmums noraidīt

pieteikumu par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē

tādēļ, ka pieteikumam pievienotie pārdošanas nosacījumi neatbilst

Civillikuma vai Civilprocesa likuma prasībām. Civilprocesa likuma