13. pants

Lai pārbaudītu, vai likumdevējs ir veicis

pasākumus, lai izpildītu tam Satversmes 92. panta pirmajā

teikumā ietverto pienākumu, Satversmes tiesai visupirms

jānoskaidro, kāds ir civilprocesa tiesiskais regulējums attiecībā

uz valsts nodevu par prasības pieteikuma iesniegšanu. Šā

izvērtējuma ietvaros noskaidrojams, vai likumdevējs ir noteicis

regulējumu privāto tiesību juridiskās personas atbrīvošanai no

pienākuma veikt šo maksājumu.

Civilprocesa likumā ir noteikti civilprocesa pamatnoteikumi,

pie kuriem pieder arī normas par tiesas izdevumiem. Saskaņā ar

Civilprocesa likumu tiesas izdevumi ir valsts nodeva un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi (sk. Civilprocesa likuma

33. panta otro daļu). Saskaņā ar Civilprocesa

likuma 34. panta pirmo daļu valsts nodeva maksājama citstarp

par katru prasības pieteikumu, kuru iesniedz tiesā.

Valsts nodeva ir obligāts maksājums valsts ienākumos. Kopumā

tiesas izdevumi un tajā skaitā valsts nodeva tiek noteikti, lai:

1) daļēji kompensētu valstij izdevumus, kas nepieciešami tiesu

darbības finansēšanai; 2) atlīdzinātu tiesas izdevumus tai pusei,

kuras labā taisīts tiesas nolēmums; 3) mudinātu parādniekus

labprātīgi izpildīt savas saistības; 4) atturētu personas no

vēršanās tiesā ar nepamatotām prasībām vai prasībām par niecīgām

summām (sk. arī: Davidovičs G., Rozenbergs J.,

Torgāns K. Civilprocesa likuma 33. panta komentārs.

Grām.: Torgāns K. (zin. red.) Civilprocesa likuma

komentāri. I daļa (1.-28. nodaļa). Otrais

papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016,

124. lpp.).

Likumdevējs Civilprocesa likuma normās, kā arī citu likumu

speciālajās tiesību normās ir ietvēris vairākus tiesiskus pamatus

tam, ka lietas dalībnieks atbilstoši likumam tiek atbrīvots no

tiesas izdevumu un tātad arī valsts nodevas samaksas. Attiecībā

uz privāto tiesību juridisko personu ir paredzēts tikai viens

gadījums, kad šāda persona uz likuma pamata tiek atbrīvota no

valsts nodevas samaksas par prasības pieteikuma iesniegšanu.

Proti, saskaņā ar Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas

10. punktu no šā maksājuma ir atbrīvots administrators

prasībās, kas celtas to personu labā, kurām pasludināts

juridiskās personas maksātnespējas process, ja šāda persona ir

attiecīgā tiesiskā darījuma vai neatļautas darbības, saistībā ar

kuru celta prasība, dalībnieks vai arī tās rezultātā

cietušais.

Tātad likumdevējs ir noteicis tiesisko regulējumu, saskaņā ar

kuru privāto tiesību juridiskā persona uz likuma pamata noteiktās

prasībās ir atbrīvota no pienākuma samaksāt valsts nodevu par

prasības pieteikuma iesniegšanu, ja atbilstoši Maksātnespējas

likumam ir pasludināts šīs personas maksātnespējas process. Ja

privāto tiesību juridiskajai personai nepietiek finanšu līdzekļu,

bet nav pasludināts tās maksātnespējas process, tad Civilprocesa

likuma 43. panta pirmās daļas 10. punktā noteiktais

atbrīvojums uz šo personu neattiecas.

Līdz ar to likumdevējs ir noteicis

tiesisko regulējumu privāto tiesību juridiskās personas

atbrīvošanai no pienākuma samaksāt valsts nodevu par prasības

pieteikuma iesniegšanu.