7. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - norāda, ka apstrīdētā

norma pēc būtības esot identiska

APL 338.1 panta otrās daļas 2. punktam,

kā arī atsaucas uz Satversmes tiesas lietā Nr. 2007-22-01

secināto, proti, ka Civilprocesa likumā šāds regulējums ir

nepieciešams.

Apstrīdētā norma neierobežojot personas tiesības iesniegt

kasācijas sūdzību, bet tikai papildinot iespējamā kasācijas

tiesvedības ierosināšanas atteikuma pamatu uzskaitījumu.

Piekrītot Saeimas atbildes rakstā sniegtajam viedoklim,

Tiesībsargs pauž uzskatu, ka likumdevēja noteiktā kasācijas

sūdzību un protestu sākotnējā izvērtēšana Senāta rīcības sēdē

esot piemērots līdzeklis kasācijas instances pienācīgas darbības

nodrošināšanai.

Tiesībsargs vērš Satversmes tiesas uzmanību uz to, ka

atbilstoši CPL 464. panta trešajai daļai Senāts rīcības sēdē

var atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību tikai tad, ja

senatoru kolēģija vienbalsīgi atzīst, ka kasācijas tiesvedības

ierosināšana ir atsakāma.

Ņemot vērā minēto, Tiesībsargs uzskata, ka apstrīdētā norma

pati par sevi nav pretrunā ar Satversmes 92. pantu, taču

aizskārumu varot radīt apstrīdētās normas piemērošana kopā ar CPL

464. panta 4.1 daļu, kas paredz iespēju

attiecīgo lēmumu pieņemt rezolūcijas veidā un lēmumā nenorādīt tā

motivāciju. Tiesībsargs, norādot uz Satversmes tiesas praksi,

pauž uzskatu, ka Senāta rīcības sēdes lēmumam nav jābūt

izvērstam, tomēr vajadzētu ietvert kaut vai īsu tā motivāciju, jo

pretējā gadījumā varot mazināties sabiedrības uzticība tiesas

pieņemtajiem lēmumiem.