8. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes Juridiskās

fakultātes doktorants Martins Osis - analizē apstrīdēto normu

kopsakarā ar likumā paredzētajiem tās piemērošanas

priekšnoteikumiem un būtībā pievienojas Saeimas viedoklim.

Apstrīdētajā normā pašā esot ietverts pietiekami detalizēts

mehānisms, kas lielā mērā ierobežojot tās piemērošanu, turklāt

apstrīdētā norma neesot imperatīva. CPL 57. nodaļa ietverot

kasācijas sūdzības iesniedzējam labvēlīgu risinājumu, kas

ievērojami atšķiroties no šajā pašā likumā konsekventi noteiktās

tiesnešu balsošanas sistēmas, jo lēmums par atteikšanos ierosināt

kasācijas tiesvedību var tikt pieņemts tikai vienbalsīgi. Turklāt

visiem trim senatoriem, Senāta rīcības sēdes dalībniekiem, esot

pieejami lietas dalībnieku viedokļi par kasācijas tiesvedības

ierosināšanu.

Izvērtējot apstrīdētās normas rašanās vēsturi, M. Osis

secina, ka pirms 464.1 panta iekļaušanas

Civilprocesa kodeksā Senāta rīcības sēde būtībā dublējusi

apelācijas instances tiesas funkciju, bet ar apstrīdētās normas

iekļaušanu Civilprocesa kodeksā esot nostiprināts Senāta

pamatuzdevumu izpildes mehānisms, proti, Senāta rīcības sēde

tagad pildot nevis tikai formālu, bet gan tieši to funkciju,

kuras izpildei tā pēc būtības tika izveidota.

Nevarot piekrist Pieteikumu iesniedzēju argumentiem par to, ka

sūdzības izvērtēšana esot formāla un subjektīva. Apstrīdētā norma

uzliekot senatoru kolēģijai par pienākumu izvērtēt gan jaunas

judikatūras izveides iespējamību, gan arī to, vai var rasties

bažas par zemākas instances tiesas sprieduma tiesiskumu.

Apstrīdētā norma nevarot tikt atzīta arī par neloģisku Pieteikumu

iesniedzēju norādītajā izpratnē, jo CPL paredzot vairākus

gadījumus, kad tiesa, lietu pēc būtības neskatot, pieņem nolēmumu

ar būtisku nozīmi, turklāt dažkārt tiesai esot pieejams tikai un

vienīgi prasītāja viedoklis. M. Osis norāda, ka no likumā

"Par tiesu varu" Augstākās tiesas tiesneša amata

kandidātam izvirzītajām prasībām izrietot secinājums, ka

Augstākās tiesas senators ir persona ar visaugstāko kvalifikāciju

un bagātīgu pieredzi. CPL ievērojami ierobežojot subjektivitāti

lēmumu pieņemšanas procesā, taču izslēgt to pilnībā neesot

iespējams.

Izvērtējis sekas, kas rastos, ja apstrīdētā norma tiktu atzīta

par antikonstitucionālu, M. Osis uzskata, ka spēku zaudētu

CPL un visai Latvijas tiesību sistēmai nepieciešama norma, kas

nodrošina Senāta funkciju izpildi. Turklāt rastos pamats CPL

464.1 panta otrās daļas 1. punkta

konstitucionalitātes analīzei, jo tas ietver apstrīdētajai normai

līdzīgu regulējumu.

Secinājumu

daļa