3. pants

Pieteikumu iesniedzēji - Sandra Pīlāte, Jānis

Pīlāts, SIA "Aģentūra FREYJA", AS "Pilsētas zemes

dienests", SIA "Enerģētiķis", SIA "Spilbridge

& Partners", AS "Latzemes aktīvi" un SIA

"Jaunciema piekraste" (turpmāk - Pieteikumu

iesniedzēji) - uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Latvijas

Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 92. panta pirmajam

teikumam, ciktāl tā ļauj sastādīt lēmumu par atteikšanos

ierosināt kasācijas tiesvedību rezolūcijas veidā.

Pieteikumu iesniedzēji kā lietas dalībnieki pārsūdzējuši

civillietās pieņemtos spriedumus kasācijas kārtībā. Augstākās

tiesas tiesnešu kolēģijas atteikušās ierosināt kasācijas

tiesvedību pēc viņu kasācijas sūdzībām. Tiesnešu kolēģiju rīcības

sēžu lēmumi par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību tika

sastādīti, šajos lēmumos nenorādot to motivāciju.

Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka no Satversmes 92. panta

pirmā teikuma izriet personas tiesības saņemt motivētu tiesas

nolēmumu, bet apstrīdētā norma šīs tiesības viņiem pilnībā

liedzot. Tādējādi ar apstrīdēto normu esot ierobežotas viņiem

Satversmes 92. panta pirmajā teikumā paredzētās pamattiesības.

Šis pamattiesību ierobežojums esot noteikts ar normatīvajos aktos

noteiktajā kārtībā pieņemtu tiesību normu, un tam esot leģitīms

mērķis - kasācijas instances tiesas atslogošana, kas ļaujot tai

ātrāk un efektīvāk izskatīt lietas un tādējādi nodrošināt citu

personu tiesību aizsardzību. Taču šis pamattiesību ierobežojums

neesot samērīgs, jo tā leģitīmo mērķi varot sasniegt ar citiem,

saudzējošākiem līdzekļiem, proti, nosakot tiesnešu kolēģijai

pienākumu norādīt savā lēmumā vismaz galvenos tā pieņemšanas

motīvus.

Apstrīdētā norma ļaujot sastādīt rezolūcijas veidā dažādus

lēmumus, kuriem esot atšķirīgi mērķi, raksturs un tiesiskās

sekas. Gadījumā, kad kasācijas tiesvedība tiek ierosināta,

persona saņemšot motivētu tiesas spriedumu. Savukārt lēmums par

atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību liedzot personai

pieeju kasācijas instances tiesai un esot galīgais nolēmums

civillietā, un tā spēkā stāšanās brīdī stājoties spēkā arī

pārsūdzētais tiesas spriedums. Ja šajā lēmumā nav norādīta tā

pieņemšanai nepieciešamā motivācija, persona un arī sabiedrība

kopumā nevarot noskaidrot tiesnešu kolēģijas argumentus un

apsvērumus, tātad nevarot arī pārliecināties par to, ka iesniegtā

kasācijas sūdzība ir pienācīgi izvērtēta un tiesnešu kolēģijas

lēmums ir tiesisks un pamatots. Sabiedrības ieguvums no

apstrīdētajā normā noteiktā pamattiesību ierobežojuma neesot

lielāks par kaitējumu, kas tā rezultātā tiekot nodarīts personai,

jo personai vajagot būt nodrošinātai pienācīgai iespējai

noskaidrot, kādēļ kasācijas tiesvedība pēc kasācijas sūdzībā

norādīto argumentu izvērtēšanas netika ierosināta.

Turklāt esot jāņem vērā, ka likumā paredzēti arī citi līdzekļi

tiesu noslodzes mazināšanai, piemēram, pienākums maksāt drošības

naudu par kasācijas sūdzību, un arī šo līdzekļu mērķis esot

novērst nepamatotu kasācijas sūdzību iesniegšanu.

S. Pīlāte un J. Pīlāts papildus norāda: lai gan Augstākā tiesa

ir kasācijas instances tiesa, kurā netiek pārbaudīti un vērtēti

lietas faktiskie apstākļi, bet tiek skatīti tikai tiesību

jautājumi, tas nenozīmējot, ka uz lēmumu par atteikšanos

ierosināt kasācijas tiesvedību nebūtu attiecināms no Satversmes

92. panta pirmā teikuma izrietošais pienākums šo lēmumu motivēt.

Vispārīgu norādi uz likumā paredzēto pamatu atteikties ierosināt

kasācijas tiesvedību nevarot uzskatīt par lēmuma motivāciju. S.

Pīlāte un J. Pīlāts uzskata, ka apstrīdētajā normā noteiktais

pamattiesību ierobežojums nav piemērots leģitīmā mērķa

sasniegšanai, jo tiesnešu kolēģijas motīvu atspoguļošana lēmumā

esot tehnisks jautājums, kas nevarot radīt būtisku slodzi. Pēc S.

Pīlātes un J. Pīlāta ieskata, vēl viens alternatīvs līdzeklis šā

pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai būtu tāds

regulējums, kas ļautu pārbaudīt tiesnešu kolēģijas pieņemtā

lēmuma tiesiskumu. Savukārt SIA "Spilbridge &

Partners" norāda, ka uz apstrīdēto normu esot attiecināmi

Satversmes tiesas 2018. gada 14. jūnija spriedumā lietā Nr.

2017‑23‑01 (turpmāk arī - lieta Nr. 2017-23-01) ietvertie

secinājumi par pienākumu motivēt lēmumu par atteikšanos ierosināt

kasācijas tiesvedību krimināllietā, jo civilprocesā šādam lēmumam

esot tikpat būtiska ietekme uz civillietu.

Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem S. Pīlāte un J. Pīlāts

iesniedza Satversmes tiesai rakstveida viedokļus, pievienojoties

pieaicināto personu - tiesībsarga, Latvijas Zvērinātu advokātu

kolēģijas un Mg. iur. M. Oša - sniegtajiem viedokļiem, bet

iebilstot pret citu pieaicināto personu - Tieslietu ministrijas

un Dr. iur. R. Gulbja - viedokļiem un informāciju, ko

izskatāmajā lietā sniegusi Augstākā tiesa, kā arī detalizētāk

paskaidrojot atsevišķus savos pieteikumos ietvertos argumentus.

Turklāt J. Pīlāts savā rakstveida viedoklī izteicis procesuālus

lūgumus.