15. pants

Lietas izskatīšanas gaitā Satversmes tiesa

konstatēja, ka gadījumā, ja lietas dalībnieks kasācijas

tiesvedības ierosināšanas stadijā civilprocesā piesaka

noraidījumu Augstākās tiesas tiesnešu kolēģijas tiesnešiem,

tiesnešu kolēģija izlemj noraidījumu pēc būtības (sk.,

piemēram, Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu

kolēģijas 2019. gada 26. jūnija rīcības sēdes lēmumu lietā Nr.

SKC-214/2019 un 2019. gada 16. decembra rīcības sēdes lēmumu

lietā Nr. SKC-342/2019). Ja pēc tam, kad saņemts lēmums par

atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību, lietas dalībnieks

konstatē, ka lēmumu pieņēmis tiesnesis, par kura objektivitāti

viņam ir šaubas, lietas dalībnieka iebildumi pret konkrēto

tiesnesi tiek izlemti, izskatot lietu sakarā ar jaunatklātiem

apstākļiem (sk., piemēram, Augstākās tiesas 2013. gada 16.

decembra lēmumu lietā Nr. SJC-0023-13).

Satversmes 92. panta pirmais teikums neprasa, lai kasācijas

tiesvedības ierosināšanas stadijā civilprocesā tiktu nodrošinātas

tiesības pieteikt noraidījumu tiesnešiem. Tomēr šī norma uzliek

ikvienam tiesnesim pienākumu nodrošināt personas tiesības uz

taisnīgu tiesu. Savukārt Satversmes 83. pantā ietvertais tiesneša

neatkarības princips ļauj tiesai tās rīcības brīvības ietvaros

sniegt vērtējumu par lietas dalībnieku argumentiem, kas, pēc

tiesas ieskata, ir svarīgi lietas dalībnieku vai citu personu

tiesību un ar likumu aizsargāto interešu nodrošināšanai.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt Civilprocesa likuma 464. panta

pirmo daļu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92.

panta pirmajam teikumam.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums pasludināts Rīgā 2020. gada 16. jūlijā.

Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.

Ziemele