2. pants

Pieteikuma iesniedzēji - sabiedrības ar ierobežotu

atbildību "IAG", "IAG Industrieanlagen GmbH",

"Yelverton Investment B.V." un "Yelverton

Investments B.V." - lūdz Satversmes tiesu atzīt CPL 483.

pantu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk -

Satversme) 92. pantam, ciktāl tas paredz Augstākās tiesas Senāta

Civillietu departamenta priekšsēdētājam tiesības iesniegt

protestu par spēkā stājušos pirmās instances tiesas spriedumu, ar

kuru aizskartas to personu tiesības, kuras nav bijušas lietas

dalībnieki.

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst

Satversmes 92. pantam, jo valsts amatpersona - Senāta Civillietu

departamenta priekšsēdētājs, kas iesniedz protestu par spēkā

stājušos tiesas spriedumu, vienlaikus nosaka arī kārtību, kādā

šis protests izskatāms, proti, nosaka rīcības sēdes sastāvā

ietilpstošos senatorus un lietas izskatīšanas datumu un laiku.

Turklāt, iesniedzot protestu, Senāta Civillietu departamenta

priekšsēdētājs jau paužot viedokli, ka spēkā stājies spriedums ir

prettiesisks. Šāds viedoklis varot radīt spiedienu uz senatoriem,

bet tas neesot pieļaujams. Sacīkstes princips civilprocesā prasot

abu pušu vienlīdzīgu iespēju ietekmēt lietas iznākumu ar saviem

argumentiem un pieejamiem procesuālajiem instrumentiem, taču

protesta iesniedzējam esot lielākas iespējas panākt sev vēlamo

rezultātu. Apstrīdētā norma nenodrošinot procesuālo vienlīdzību,

kas ir neatņemama tiesību uz taisnīgu tiesu sastāvdaļa, un

neatbilstot Satversmes 92. pantam.

Tiesas sēdē Pieteikuma iesniedzēju pārstāvji zvērināti

advokāti Daimārs Škutāns un Oskars Jonāns uzturēja

prasījumu. Atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas

(turpmāk - ECT) praksi, viņi norādīja, ka apstrīdētajā normā

ietvertais protesta institūts pēc būtības neatbilst Satversmes

92.pantā garantētajām tiesībām uz taisnīgu tiesu, jo kalpo par

pamatu spēkā stājušos tiesas spriedumu atcelšanai. Saskaņā ar ECT

praksi būtu jāatzīst, ka noteiktu amatpersonu tiesības šādā formā

vērsties pret spēkā stājušos tiesas spriedumu nonāk pretrunā ar

tiesībām uz taisnīgu tiesu. Turklāt pat Augstākās tiesas

priekšsēdētājs esot norādījis, ka Augstākās tiesas amatpersonām

nevajadzētu iesniegt protestus.

Pieteikuma iesniedzēju pārstāvji tiesas sēdē uzsvēra: lai gan

apstrīdētā norma ir grozīta, lietā pastāv būtiski apsvērumi, kas

nosaka nepieciešamību turpināt tiesvedību. Turklāt Pieteikuma

iesniedzēju pamattiesību aizskārumu novērsīšot tikai tāds

spriedums, kuram piešķirts atpakaļejošs spēks. Tāpēc Pieteikuma

iesniedzēji lūdz atzīt apstrīdēto normu par spēkā neesošu no tās

pieņemšanas brīža vai brīža, kad tā tika piemērota Pieteikuma

iesniedzējiem.

Kaut arī apstrīdētā norma ar 2013. gada 1. janvāri ir

zaudējusi spēku, CPL pārejas noteikumu (turpmāk - Pārejas

noteikumi) 63. punkts paredzot, ka attiecīgajām amatpersonām

iesniegtās sūdzības izskatāmas saskaņā ar tiem noteikumiem, kādi

bija spēkā sūdzības iesniegšanas dienā. Pēc Pieteikuma

iesniedzēju ieskata, ar šiem CPL grozījumiem nav novērsts to

pamattiesību aizskārums, jo apstrīdētā norma attiecībā uz

Pieteikuma iesniedzējiem turpina darboties.

Apstrīdētās normas grozījumi nevarot novērst tās radītās

negatīvās sekas. Satversmes tiesas spriedums šajā gadījumā esot

vienīgais līdzeklis, ar kuru Pieteikuma iesniedzēji varot panākt

savu aizskarto tiesību aizsardzību.

Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka konstitucionālās sūdzības

iesniegšanas brīdī tiem nevarēja būt zināms Pārejas noteikumu 63.

punkta saturs. Līdz ar to Pieteikuma iesniedzēji lūdz Satversmes

tiesu atzīt par neatbilstošu Satversmes 92. pantam un spēkā

neesošu arī Pārejas noteikumu 63. punktu. Pretējā gadījumā

Pieteikuma iesniedzēju tiesību aizskārums būšot novērsts tikai

šķietami. Tieši Pārejas noteikumu 63.punkts pieļaujot to, ka pret

Pieteikuma iesniedzēju interesēm vērstā protesta procedūra tiek

turpināta, lai gan apstrīdētā norma vairs nav spēkā.

Vienlaikus Pieteikuma iesniedzēji nenoliedz, ka Pārejas

noteikumu 63.punkta pienācīga piemērošana, proti, protesta

izskatīšana kasācijas tiesvedības kārtībā pilnā Senāta Civillietu

departamenta sastāvā, var novērst viņu pamattiesību

aizskārumu.