1. pants

Saeimā 1998. gada 14. oktobrī pieņemtais

Civilprocesa likums (turpmāk arī - CPL) stājās spēkā 1999. gada

1. martā. Tā 60. nodaļa regulē lietu jaunu izskatīšanu sakarā ar

būtiskiem materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumiem.

CPL 483. pants 1998. gada 14. oktobra redakcijā noteica:

"Protestu par spēkā stājušos tiesas nolēmumu Senātam var

iesniegt Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Senāta Civillietu

departamenta priekšsēdētājs vai ģenerālprokurors, ja kopš

nolēmuma spēkā stāšanās nav pagājuši vairāk kā 10 gadi."

Saeima 2012. gada 29. novembrī pieņēma likumu "Grozījumi

Civilprocesa likumā", kas stājās spēkā 2013. gada 1.

janvārī. Saskaņā ar šo likumu CPL 483. pantā vārdi

"Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Senāta Civillietu

departamenta priekšsēdētājs vai ģenerālprokurors" ir

aizstāti ar vārdiem "ģenerālprokurors vai

Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības

departamenta virsprokurors".

Līdz ar to CPL 483. pants šobrīd spēkā esošajā redakcijā

nosaka:

"Protestu par spēkā stājušos tiesas nolēmumu Senātam var

iesniegt ģenerālprokurors vai Ģenerālprokuratūras Personu un

valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurors, ja kopš

nolēmuma spēkā stāšanās nav pagājuši vairāk kā 10 gadi."

Savukārt CPL 484. pants noteic, ka pamats protesta

iesniegšanai par spēkā stājušos tiesas nolēmumu ir būtiski

materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumi, kas konstatēti

lietās, kuras ir izskatītas tikai pirmās instances tiesā, ja

tiesas nolēmums nav pārsūdzēts likumā noteiktajā kārtībā no

lietas dalībniekiem neatkarīgu iemeslu dēļ vai ar tiesas nolēmumu

aizskartas valsts vai pašvaldību iestāžu tiesības vai to personu

tiesības, kuras nav bijušas lietas dalībnieki.