2. pants

Pieteikuma iesniedzēji - sabiedrība ar ierobežotu

atbildību "VK Estate", Dzintars Abuls un Velta

Lazda - lūdz Satversmes tiesu atzīt CPL 483. un 484. pantu

(turpmāk - apstrīdētās normas) par neatbilstošu Latvijas

Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 92. panta pirmajam

teikumam.

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās normas

neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, jo aizskar

Pieteikuma iesniedzēju tiesības paļauties uz to, ka netiks

pārskatīti jautājumi, kas jau ir izvērtēti ar spēkā stājušos

tiesas nolēmumu (res judicata), kā arī netiks kavēta šā

nolēmuma izpilde. Turklāt protesta iesniedzējam esot ļoti plašas

tiesības spēkā esošo nolēmumu pārskatīšanā. Tādējādi netiekot

nodrošināta procesuālo tiesību vienlīdzība un Pieteikuma

iesniedzēji tiekot nostādīti nevienlīdzīgā situācijā. Līdz ar to

esot pārkāptas tiesības uz taisnīgu tiesu.

Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata, pamattiesību ierobežojumam

nav leģitīma mērķa, jo apstrīdētās normas Civilprocesa likumā

saglabājušās no iepriekšējās tiesību sistēmas un to mērķis bijis

nodrošināt sociālistiskās likumības principu. Šobrīd šāds

civilprocesa institūts vairs neesot nepieciešams.

Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka apstrīdētajās normās

ietvertā ierobežojuma mērķis teorētiski varētu būt nevis visas

sabiedrības interešu aizsardzība, bet gan atsevišķu personu

(civillietas dalībnieku) aizsardzība, nodrošinot tām tiesības uz

taisnīgu spriedumu. Šādu leģitīmo mērķi varot panākt ar

saudzējošākiem līdzekļiem, turklāt neiesaistot civilprocesā

valsts amatpersonas, kas nav lietas dalībnieki, piemēram,

paredzot iespēju pirmās instances tiesas nolēmumus pārsūdzēt

apelācijas vai kasācijas instances tiesā vai lietas izskatīt no

jauna sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

Atsaucoties uz vairākiem Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk

- ECT) spriedumiem, Pieteikuma iesniedzēji uzsver, ka tiesības uz

taisnīgu lietas izskatīšanu neesot savietojamas ar tiesisko

sistēmu, kurā spēkā stājušies tiesas nolēmumi tiek pārskatīti,

pamatojoties uz kādas valsts amatpersonas pieteikumu vai

protestu. ECT vairākkārt esot atzinusi, ka tiesības uz taisnīgu

lietas izskatīšanu ir pārkāptas gadījumos, kad spēkā stājies

tiesas nolēmums tika atcelts un pārskatīts uz ģenerālprokurora

pieteikuma (protesta) pamata, un norādījusi, ka tādos gadījumos

tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu kļūst iluzoras.

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētajās normās

ietvertais pamattiesību ierobežojums nav samērīgs, jo sabiedrība

kopumā negūstot nekādu labumu no tā, ka tiek ierobežotas

Pieteikuma iesniedzēju tiesības uz taisnīgu tiesu.