11. pants

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 22.

decembra sprieduma lietā Nr. 2005-19-01 9. punktu).

Saeima norāda, ka apstrīdētajās normās ietvertajam

pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis. Apstrīdētās normas

esot pieņemtas, lai nodrošinātu citu personu tiesības uz taisnīgu

tiesu un demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzību. Protests esot

tāds procesuālais līdzeklis, kas izņēmuma gadījumos ļauj

līdzsvarot tiesiskās noteiktības principu ar taisnīguma principu,

paredzot iespēju pārskatīt galīgu spriedumu, kas nav taisnīgs, jo

ir pieņemts, būtiski pārkāpjot tiesību normas.

Jebkuras lietas izskatīšanā svarīgs ir tās rezultāts -

taisnīgs spriedums, kas ir neatņemams taisnīgas tiesas elements.

Protests ir civilprocesa institūts, kura mērķis ir likumā

noteiktajos gadījumos panākt lietas jaunu izskatīšanu, lai

novērstu būtiskus tiesību normu piemērošanas pārkāpumus, kas

noveduši pie citāda lietas rezultāta, proti, pie sprieduma, kas

nav taisnīgs (sk. Satversmes tiesas 2013. gada 14. maija

sprieduma lietā Nr. 2012-13-01 15.2. punktu). Tāpēc protesta

institūts civilprocesā ir ieviests, lai novērstu būtiskās tiesu

pieļautās kļūdas un nodrošinātu taisnīgumu.

Arī ECT savos spriedumos ir norādījusi, ka atsevišķos

gadījumos nepieciešama spēkā esošu spriedumu pārskatīšana.

Atkāpšanās no res judicata principa ir pieļaujama vienīgi

tiesas kļūdu labošanai, ja attiecīgajā lietā ir šāda

nepieciešamība, kas pamatota ar pārliecinošiem un būtiskiem

apstākļiem (sk. ECT 2003. gada 24.jūlija sprieduma lietā

"Ryabykh v. Russia", iesniegums Nr. 52854/99, 52.

paragrāfu).

Tādējādi apstrīdētajās normās

ietvertajam ierobežojumam ir leģitīms mērķis - taisnīguma

nodrošināšana un citu personu tiesību aizsardzība.