4. pants

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

norāda, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 92. panta pirmajam

teikumam.

Viena no šķīrējtiesas procesa priekšrocībām esot strīda

izskatīšanas ātrums, un šķīrējtiesas jurisdikcijas pamats esot

šķīrējtiesas līgums. Tādējādi šķīrējtiesas tiesības lemt par tās

jurisdikciju esot nesaraujami saistītas arī ar tiesībām lemt par

šķīrējtiesas līguma spēkā esamību vai neesamību. Ja pastāvētu

iespēja jautājumu par šķīrējtiesas līguma spēkā esamību izskatīt

vispārējās jurisdikcijas tiesā, tad persona varētu izvairīties no

savu saistību izpildes.

Valsts neesot atbildīga par šķīrējtiesas procesā pieļautiem

pamattiesību pārkāpumiem, tomēr valstij esot pienākums nodrošināt

līdzekļus aizsardzībai pret šķīrējtiesas procesā pieļautiem

procesuālo tiesību pārkāpumiem. Šā iemesla dēļ Civilprocesa

likuma 536. pantā noteikti gadījumi, kādos vispārējās

jurisdikcijas tiesa neatzīst šķīrējtiesas procesa rezultātu.

Ja kāda no šķīrējtiesas procesa pusēm ceļ iebildumus, norādot

uz šķīrējtiesas līguma spēkā neesamību vai iespējamu viltojumu,

šķīrējtiesai esot pienākums lemt par izteikto iebildumu

pamatotību, tostarp arī izlemt pieteikto lūgumu par ekspertīzes

noteikšanu. Ja vispārējās jurisdikcijas tiesa konstatē, ka

šķīrējtiesa nav izlēmusi puses pieteikto lūgumu par ekspertīzes

noteikšanu, tā varot lemt par to, vai minētā lūguma neizlemšana

nav uzskatāma par tādu šķīrējtiesas procesa pārkāpumu, kas varētu

būt pamats atteikumam izsniegt izpildu rakstu.

Civilprocesa likuma 534. panta pirmās daļas 2. punkts noteic,

ka pieteikumam par izpildu raksta izsniegšanu pievieno dokumentu,

kas apliecina pušu rakstveida vienošanos par strīda nodošanu

izskatīšanai šķīrējtiesā, vai notariāli apliecinātu tā norakstu.

Minētā dokumenta iesniegšana dodot tiesai iespēju pārliecināties

par šķīrējtiesas klauzulas esamību. Ja pieteikumam nav pievienots

Civilprocesa likuma 534. panta pirmās daļas 2. punktā norādītais

dokuments, tiesnesis pieņemot lēmumu par pieteikuma atstāšanu bez

virzības un nosakot termiņu trūkumu novēršanai. Ja noteiktajā

termiņā persona nav iesniegusi trūkstošos dokumentus, tiesnesis

pieņemot lēmumu par atteikšanos pieņemt pieteikumu un nosūtot to

atpakaļ iesniedzējam.

Vispārējās jurisdikcijas tiesai, izlemjot pieteikumu par

šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildi, esot pienākums

izvērtēt, vai šķīrējtiesa, taisot nolēmumu, nav pārkāpusi savas

kompetences robežas. Ja lietas dalībnieks saskaņā ar Civilprocesa

likuma 534.1 panta otrās daļas 4. punktu paskaidrojumā

norāda, piemēram, uz iespējamu šķīrējtiesas līguma viltojumu,

vispārējās jurisdikcijas tiesai esot tiesības pieprasīt no

šķīrējtiesas nepieciešamos lietas materiālus vai visu lietu, lai

pārbaudītu paskaidrojumā norādīto apstākļu esamību. Tāpat

vispārējās jurisdikcijas tiesai esot tiesības izprasīt

šķīrējtiesas līguma oriģinālu, lai pirms izpildu raksta

izsniegšanas to nosūtītu ekspertīzes veikšanai. Līdz ar to spēkā

esošais Civilprocesa likuma regulējums paredzot efektīvu

šķīrējtiesas procesa kontroles mehānismu vispārējās jurisdikcijas

tiesā un nodrošinot personai tiesības uz taisnīgu tiesu.

Ja ir pamatotas aizdomas par noziedzīgu nodarījumu, kas

saistīts ar iespējamu līguma viltošanu, personai esot tiesības

iesniegt pieteikumu izmeklēšanas iestādē. Kriminālprocesa likuma

371. panta pirmā daļa uzliekot par pienākumu procesuāli

pilnvarotai amatpersonai uzsākt kriminālprocesu savas kompetences

ietvaros sakarā ar jebkuru Kriminālprocesa likuma 369. pantā

minēto iemeslu. Savukārt jautājuma par izpildu raksta izsniegšanu

izlemšana šādā gadījumā esot apturama līdz brīdim, kad stājas

spēkā galīgais nolēmums kriminālprocesā.

Tiesas sēdē Tieslietu ministrijas pilnvarotā pārstāve Tiesu

sistēmas politikas departamenta direktore Inita Ilgaža papildus

norādīja, ka vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesības vērtēt

šķīrējtiesas kompetenci novestu pie tā, ka šķīrējtiesas process

vairs nebūtu ātrs. Proti, jebkuram šķīrējtiesas procesa

dalībniekam būtu iespēja vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā

ar iebildumiem pret šķīrējtiesas līguma spēkā esamību.

Spēkā esošais regulējums par šķīrējtiesas sprieduma tiesiskuma

kontroli izpildu raksta izsniegšanas stadijā aizsargājot personas

tiesības uz taisnīgu tiesu. Ja šķīrējtiesas procesā pieļauti

būtiski procesuālie pārkāpumi, tad tiesa piemērojot Civilprocesa

likuma 536. panta pirmās daļas 6. punktu un atsakot izpildu

raksta izsniegšanu. Ja viena puse uzskata, ka šķīrējtiesas līgums

ir viltots, tad izpildu raksta izsniegšanas procesā tā varot

informēt tiesu par apsvērumiem, kas norāda uz būtiskiem

šķīrējtiesas procesā pieļautiem pārkāpumiem.

Pierādīšanas līdzekļi un pierādīšanas iespējas tiesvedības

procesā šķīrējtiesā un tiesvedības procesā vispārējās

jurisdikcijas tiesā būtiski neatšķiroties, un abi šie procesi

esot balstīti uz sacīkstes principu. Tādējādi šķīrējtiesā

pieņemtais nolēmums esot atkarīgs no katras puses aktivitātes un

iniciatīvas.

Šķīrējtiesu likuma izstrādāšanas laikā daudzi eksperti esot

norādījuši, ka puses tiesības vērsties vispārējās jurisdikcijas

tiesā un apstrīdēt šķīrējtiesas kompetenci apdraudēšot

šķīrējtiesas procesa mērķu sasniegšanu. Līdz ar to šķīrējtiesas

process vairs nebūšot tik ātrs, jo jebkura puse to varēšot kavēt.

Tādēļ Šķīrējtiesu likumā esot saglabāts tāds regulējums, kāds

ietverts apstrīdētajā normā.