12. pants

Papildus šā sprieduma 11.1. punktā norādītajai

prasībai par šķīrējtiesas līguma esību likumdevējs Šķīrējtiesu

likumā ir noteicis arī citas prasības, kas vērstas uz to, lai

nodrošinātu civiltiesisku strīdu efektīvu un taisnīgu izšķiršanu

šķīrējtiesās. Nosakot šīs prasības, jānodrošina, ka netiek

apdraudēta Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts tiesību

sistēmas funkcionēšana.

Pirmkārt, Šķīrējtiesu likuma II nodaļā ir noteikta īpaša

šķīrējtiesu izveidošanas kārtība, kas vērsta uz to, lai

nodrošinātu šķīrējtiesu darbības caurskatāmību un tiesiskumu.

Otrkārt, šā likuma 5. pantā ir norādīti tie jautājumi, par kuriem

radušos strīdus šķīrējtiesas nedrīkst izšķirt un kurus drīkst

skatīt tikai valsts tiesas. Treškārt, no Šķīrējtiesu likuma 14.

un 15. panta izriet noteiktas prasības, kurām personai jāatbilst,

lai tā varētu būt šķīrējtiesnesis. Šīs prasības ir vērstas uz to,

lai šķīrējtiesnesis būtu saprātīgs, pienācīgi izglītots un

finansiāli neatkarīgs cilvēks, kura reputācija ir nevainojama un

kurš nav izdarījis noziedzīgus nodarījumus. Turklāt Šķīrējtiesu

likuma 16. un 17. pantā ir paredzēti īpaši uz šķīrējtiesneša

neatkarības un objektivitātes nodrošināšanu vērsti tiesību

institūti: šķīrējtiesneša atstatīšanās un šķīrējtiesneša

noraidīšana. Ceturtkārt, saskaņā ar Šķīrējtiesu likuma 21. pantu

un 26. panta pirmo daļu pusēm ir tiesības šā likuma ietvaros

brīvi noteikt šķīrējtiesas procesa kārtību, un šķīrējtiesas

process notiek atbilstoši šķīrējtiesas līguma noteikumiem,

šķīrējtiesas reglamentam, normatīvajiem aktiem un vispārējiem

tiesību principiem. Piektkārt, Šķīrējtiesu likuma 31. pantā ir

regulēts veids, kādā šķīrējtiesa sazinās ar pusēm, lai, piemēram,

saskaņā ar šā likuma 36. pantu paziņotu par šķīrējtiesas procesa

uzsākšanu vai atbilstoši 30. pantam un šķīrējtiesas reglamentam

paziņotu par šķīrējtiesneša iecelšanu. Visas šīs prasības ir

vērstas uz to, lai šķīrējtiesas process un tā rezultāts atbilstu

taisnīguma principam.

Atbilstoši Šķīrējtiesu likuma 48. panta pirmajai daļai pusei

ir tiesības iesniegt iebildumus, ja ir pārkāpts vai nav ievērots

kāds no šā likuma, šķīrējtiesas reglamenta vai pušu vienošanās

nosacījumiem. Tomēr saskaņā ar minētā panta trešo daļu par

iebildumu pamatotību lemj attiecīgās šķīrējtiesas sastāvs, un

citāda valsts uzraudzība kā vien iebildumu iesniegšanas tiesību

institūta esība pati par sevi šķīrējtiesas procesa laikā nav

paredzēta. Vispārējās jurisdikcijas tiesa iepriekš minēto prasību

ievērošanas pārbaudi veic, lemjot par izpildu raksta

izsniegšanu.

Šķīrējtiesu likuma 58. panta pirmā daļa noteic, ka

šķīrējtiesas spriedums pusēm ir obligāts un izpildāms labprātīgi

tajā noteiktajā termiņā. Tomēr tad, ja šķīrējtiesas spriedums

izpildāms Latvijā, bet netiek labprātīgi pildīts, saskaņā ar

minētā panta otro daļu ieinteresētā puse ir tiesīga Civilprocesa

likumā noteiktajā kārtībā vērsties rajona (pilsētas) tiesā ar

pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu šķīrējtiesas sprieduma

piespiedu izpildei.

Šķīrējtiesas sprieduma izpilde Latvijā regulēta Civilprocesa

likuma 66. nodaļā. Šā likuma 536. panta pirmajā daļā noteikti

izpildu raksta izsniegšanas šķīrējtiesas sprieduma piespiedu

izpildei atteikuma pamati. Tie atspoguļo citstarp tos

šķīrējtiesas procesa pārkāpumus, kas ir tik būtiski, ka to dēļ

valsts neatzīs šķīrējtiesas procesa rezultātu. Tādi pamati ir,

piemēram, šķīrējtiesas kompetences trūkums, šķīrējtiesneša

neatbilstība Šķīrējtiesu likuma prasībām, kā arī pušu

nevienlīdzīga iesaiste gan atsevišķās norisēs, piemēram,

šķīrējtiesneša iecelšanā, gan šķīrējtiesas procesā kopumā.

Satversmes tiesa ņem vērā, ka šie atteikuma pamati ir noteikti

arī Ņujorkas konvencijā, kurā regulēta ārvalstu šķīrējtiesu

nolēmumu atzīšana un izpilde un kuras dalībnieces ir arī Latvija

un Krievijas Federācija, konkrēti, minētās konvencijas V panta

pirmajā daļā, un attiecīgi ir atzīti starptautiskajā kopienā.

Ja izpildu raksta izsniegšana atteikta, tad atbilstoši

Civilprocesa likuma 537. pantam attiecīgais civiltiesiskais

strīds atkarībā no izpildu raksta izsniegšanas atteikuma iemesla

izšķirams tiesā vispārējā kārtībā vai arī atkārtoti nododams

izšķiršanai šķīrējtiesā. Ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma

536. panta pirmajā daļā noteiktajiem izpildu raksta izsniegšanas

atteikuma pamatiem, tad likumdevējs ir atzinis, ka attiecīgajā

šķīrējtiesas procesā notikušie procesuālie pārkāpumi ir tik

būtiski, ka attiecīgais šķīrējtiesas spriedums nedrīkst tikt

izpildīts. Tātad, lemjot par izpildu raksta izsniegšanu,

vispārējās jurisdikcijas tiesa nodrošina Šķīrējtiesu likumā

noteikto prasību piemērošanu piespiedu kārtā un attiecīgi arī to,

ka netiek apdraudēta Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts

tiesību sistēmas funkcionēšana.

Līdz ar to gadījumos, kad

šķīrējtiesas sprieduma izpildes panākšanai nepieciešams vērsties

vispārējās jurisdikcijas tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta

izsniegšanu, likumdevējs ir veicis pasākumus šķīrējtiesas procesa

uzraudzībai.