11. pants

No Satversmes tiesas judikatūras izriet, ka valsts

kontrole pār šķīrējtiesu darbību var izpausties divos veidos:

pirmkārt, valsts var noteikt, ka šķīrējtiesa izveidojama un tai

jādarbojas atbilstoši Satversmes 92. panta pirmā teikuma

prasībām; otrkārt, valsts var paredzēt, ka šķīrējtiesu darbību

kontrolē tiesa, kas izveidota un darbojas saskaņā ar Satversmes

92. panta pirmo teikumu (sal. sk. Satversmes tiesas 2014. gada

28. novembra sprieduma lietā Nr. 2014‑09‑01 14.2. punktu).

Turklāt tiesas kontrole pār šķīrējtiesas darbību ir piesaistīta

valsts noteiktajām uz šķīrējtiesu darbību attiecināmajām

prasībām.

11.1. Latvijā šķīrējtiesu izveidošanas kārtība un

darbības pamatprincipi, lai nodrošinātu civiltiesisku strīdu

efektīvu un taisnīgu izskatīšanu šķīrējtiesā, ir ietverti

Šķīrējtiesu likumā. Tajā norādītas prasības, kas ievērojamas gan

vispār šķīrējtiesu darbībā, gan arī katrā konkrētā šķīrējtiesas

procesā.

Saskaņā ar Šķīrējtiesu likuma 3. panta otro daļu šķīrējtiesa

civiltiesiskos strīdus izskata saskaņā ar pušu vienošanos, ciktāl

tas nav pretrunā ar Satversmi, šo likumu, kā arī citiem

normatīvajiem aktiem. Šajā likuma normā ir atspoguļota no

tiesībām uz taisnīgu tiesu izrietošā prasība, ka šķīrējtiesas

līguma esība ir šķīrējtiesas procesa priekšnoteikums. Turklāt

izvēlei strīdu nodot izskatīšanai šķīrējtiesā jābūt brīvai,

atbilstošai likumam, kā arī viennozīmīgai (sk. šā sprieduma

9.2. punktu). Lai šo prasību ievērošana tiktu nodrošināta,

personai visupirms jābūt tiesībām prasīt šķīrējtiesas līguma

atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu, ceļot attiecīgu prasību

vispārējās jurisdikcijas tiesā.

11.2. Ja šķīrējtiesa vēl nav taisījusi spriedumu, bet

šķīrējtiesas līgums likumā noteiktajā kārtībā ir atcelts vai

atzīts par spēkā neesošu, šķīrējtiesas process nevar tikt

uzsākts, bet jau uzsākts process nevar turpināties, jo šādam

procesam nav tiesiska pamata. Savukārt tad, ja šķīrējtiesa jau ir

taisījusi spriedumu, bet šķīrējtiesas līgums tiek atzīts par

spēkā neesošu, attiecīgais šķīrējtiesas spriedums formāli netiek

atcelts. Taču saskaņā ar Civilprocesa likuma 536. panta pirmās

daļas 3. punktu tiesnesis atsaka izsniegt izpildu rakstu

šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei, ja šķīrējtiesas līgums

likumā noteiktajā kārtībā ir atcelts vai atzīts par spēkā

neesošu. Tas nozīmē, ka gadījumā, kad šķīrējtiesas līgums tiek

atcelts vai atzīts par spēkā neesošu, valsts liedz izpildīt

šķīrējtiesas spriedumu piespiedu kārtā.

Atbilstoši Šķīrējtiesu likuma 42. panta pirmajai daļai

šķīrējtiesas procesā nekādiem pierādījumiem, tostarp citiem

šķīrējtiesu spriedumiem, nav iepriekš noteikta spēka, kas

saistītu šķīrējtiesas sastāvu. Vēl jo vairāk - ievērojot to, ka

šķīrējtiesas nepieder pie tiesu sistēmas, uz to spriedumiem nav

attiecināma likuma "Par tiesu varu" 16. panta ceturtā

daļa, konkrētāk - šķīrējtiesu spriedumiem nav vispārsaistoša,

likumam pielīdzināma juridiskā spēka (sk. arī Senāta 2022.

gada 22. februāra sprieduma lietā Nr. A420315616, SKA‑24/2022 7.

punktu). Turpretī vispārējās jurisdikcijas tiesas spriedumam

par šķīrējtiesas līguma atzīšanu par spēkā neesošu ir

vispārsaistošs, likumam pielīdzināms juridisks spēks. Tas nozīmē,

ka tāds šķīrējtiesas spriedums, kuru šķīrējtiesa pieņēmusi uz

spēkā neesoša vai atcelta šķīrējtiesas līguma pamata, nav

pierādījums attiecīgā šķīrējtiesas procesa pušu savstarpējo

tiesisko attiecību noregulējumam citos šķīrējtiesu procesos.

Tātad gadījumā, kad šķīrējtiesas līgums ir atcelts vai atzīts

par spēkā neesošu, arī konkrētajā šķīrējtiesas procesā,

iespējams, notikušie procesuālie pārkāpumi nevar ietekmēt šā

procesa rezultātu, jo valsts liedz izpildīt šķīrējtiesas

spriedumu piespiedu kārtā.

11.3. Pieteikuma iesniedzēja norādījusi, ka tiesvedība

par šķīrējtiesas līguma atzīšanu par spēkā neesošu varētu ilgt

pat vairākus gadus. Līdzīgi arī pieaicinātā persona Dr.

iur. Lauris Rasnačs vērsis uzmanību uz risku, ka minētā

tiesvedība vēl nebūtu beigusies, kad jau būtu izsniegts izpildu

raksts attiecīgā šķīrējtiesas sprieduma izpildei. Tomēr

tiesvedības ilgums pats par sevi vēl nenozīmē, ka šķīrējtiesas

procesa uzraudzība, kas tiek nodrošināta tiesvedībā par

šķīrējtiesas līguma atzīšanu par spēkā neesošu, nebūtu

efektīva.

Gadījumos, kad celta prasība par šķīrējtiesas līguma atcelšanu

vai atzīšanu par spēkā neesošu un ir pamats uzskatīt, ka

prasītāja tiesības tiek aizskartas vai līdz nolēmuma spēkā

stāšanās brīdim varētu tikt aizskartas, un kad nepieciešams

novērst iespējamu būtisku kaitējumu, atbilstoši Civilprocesa

likuma 137. panta otrajai daļai var piemērot pagaidu aizsardzību.

Pagaidu aizsardzību iespējams piemērot arī gadījumos, kad līdz

nolēmuma spēkā stāšanās brīdim jānosaka strīdīgu attiecību

pagaidu noregulējums, ja tas nepieciešams prasītājam iespējama

būtiska kaitējuma novēršanai. Šā tiesību institūta mērķis ir

nodrošināt personas tiesību un likumisko interešu aizsardzību

līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim (sk. likumprojekta

Nr. 599/Lp13 "Grozījumi Civilprocesa likumā" sākotnējās

ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju). Pieejams:

saeima.lv).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 138.1 panta pirmās

daļas 4. punktu viens no pagaidu aizsardzības līdzekļiem ir

izpildu darbības atlikšana. Šo pagaidu aizsardzības līdzekli

iespējams piemērot arī gadījumos, kad šķīrējtiesas sprieduma

izpilde līdz vispārējās jurisdikcijas tiesas nolēmuma spēkā

stāšanās brīdim varētu skart prasītāja tiesības, tādējādi radot

prasītājam būtisku kaitējumu. Turklāt tam, vai piedzinējs izpildu

rakstu jau ir saņēmis un iesniedzis izpildei un izpildu lieta jau

ir ievesta, nav izšķirošas nozīmes. Arī tad, ja piedzinējs

izpildu rakstu vēl nav iesniedzis izpildei, var būt iespējams

konstatēt, ka parādnieka intereses ir pakļautas pietiekami

konkrēta un būtiska kaitējuma riskam, kas īstenotos līdz ar

šķīrējtiesas sprieduma izpildi. Tiesa var piemērot Civilprocesa

likuma 138.1 panta pirmās daļas 3. un 4. punktu

kumulatīvi ne vien atliekot izpildu darbības, bet arī aizliedzot

atbildētājam veikt noteiktas darbības, tostarp iesniegt izpildu

rakstu izpildei tiesu izpildītājam. Savukārt gadījumos, kad

šķīrējtiesas spriedums nav izpildāms piespiedu kārtā, iespējams

piemērot Civilprocesa likuma 138.1 panta pirmās daļas

3. un 5. punktā minētos pagaidu aizsardzības līdzekļus:

aizliegumu atbildētājam veikt noteiktas darbības vai pienākumu

atbildētājam noteiktā termiņā veikt noteiktas darbības, kā arī

strīdīgo attiecību pagaidu noregulējumu.

Līdz ar to gadījumos, kad

šķīrējtiesas līgums ir atcelts vai atzīts par spēkā neesošu,

likumdevējs ir veicis pasākumus šķīrējtiesas procesa

uzraudzībai.