11. pants

1No Satversmes tiesas judikatūras izriet, ka valsts

2kontrole pār šķīrējtiesu darbību var izpausties divos veidos:

3pirmkārt, valsts var noteikt, ka šķīrējtiesa izveidojama un tai

4jādarbojas atbilstoši Satversmes 92. panta pirmā teikuma

5prasībām; otrkārt, valsts var paredzēt, ka šķīrējtiesu darbību

6kontrolē tiesa, kas izveidota un darbojas saskaņā ar Satversmes

792. panta pirmo teikumu (sal. sk. Satversmes tiesas 2014. gada

828. novembra sprieduma lietā Nr. 2014‑09‑01 14.2. punktu).

9Turklāt tiesas kontrole pār šķīrējtiesas darbību ir piesaistīta

10valsts noteiktajām uz šķīrējtiesu darbību attiecināmajām

11prasībām.

1211.1. Latvijā šķīrējtiesu izveidošanas kārtība un

13darbības pamatprincipi, lai nodrošinātu civiltiesisku strīdu

14efektīvu un taisnīgu izskatīšanu šķīrējtiesā, ir ietverti

15Šķīrējtiesu likumā. Tajā norādītas prasības, kas ievērojamas gan

16vispār šķīrējtiesu darbībā, gan arī katrā konkrētā šķīrējtiesas

17procesā.

18Saskaņā ar Šķīrējtiesu likuma 3. panta otro daļu šķīrējtiesa

19civiltiesiskos strīdus izskata saskaņā ar pušu vienošanos, ciktāl

20tas nav pretrunā ar Satversmi, šo likumu, kā arī citiem

21normatīvajiem aktiem. Šajā likuma normā ir atspoguļota no

22tiesībām uz taisnīgu tiesu izrietošā prasība, ka šķīrējtiesas

23līguma esība ir šķīrējtiesas procesa priekšnoteikums. Turklāt

24izvēlei strīdu nodot izskatīšanai šķīrējtiesā jābūt brīvai,

25atbilstošai likumam, kā arī viennozīmīgai (sk. šā sprieduma

269.2. punktu). Lai šo prasību ievērošana tiktu nodrošināta,

27personai visupirms jābūt tiesībām prasīt šķīrējtiesas līguma

28atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu, ceļot attiecīgu prasību

29vispārējās jurisdikcijas tiesā.

3011.2. Ja šķīrējtiesa vēl nav taisījusi spriedumu, bet

31šķīrējtiesas līgums likumā noteiktajā kārtībā ir atcelts vai

32atzīts par spēkā neesošu, šķīrējtiesas process nevar tikt

33uzsākts, bet jau uzsākts process nevar turpināties, jo šādam

34procesam nav tiesiska pamata. Savukārt tad, ja šķīrējtiesa jau ir

35taisījusi spriedumu, bet šķīrējtiesas līgums tiek atzīts par

36spēkā neesošu, attiecīgais šķīrējtiesas spriedums formāli netiek

37atcelts. Taču saskaņā ar Civilprocesa likuma 536. panta pirmās

38daļas 3. punktu tiesnesis atsaka izsniegt izpildu rakstu

39šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei, ja šķīrējtiesas līgums

40likumā noteiktajā kārtībā ir atcelts vai atzīts par spēkā

41neesošu. Tas nozīmē, ka gadījumā, kad šķīrējtiesas līgums tiek

42atcelts vai atzīts par spēkā neesošu, valsts liedz izpildīt

43šķīrējtiesas spriedumu piespiedu kārtā.

44Atbilstoši Šķīrējtiesu likuma 42. panta pirmajai daļai

45šķīrējtiesas procesā nekādiem pierādījumiem, tostarp citiem

46šķīrējtiesu spriedumiem, nav iepriekš noteikta spēka, kas

47saistītu šķīrējtiesas sastāvu. Vēl jo vairāk - ievērojot to, ka

48šķīrējtiesas nepieder pie tiesu sistēmas, uz to spriedumiem nav

49attiecināma likuma "Par tiesu varu" 16. panta ceturtā

50daļa, konkrētāk - šķīrējtiesu spriedumiem nav vispārsaistoša,

51likumam pielīdzināma juridiskā spēka (sk. arī Senāta 2022.

52gada 22. februāra sprieduma lietā Nr. A420315616, SKA‑24/2022 7.

53punktu). Turpretī vispārējās jurisdikcijas tiesas spriedumam

54par šķīrējtiesas līguma atzīšanu par spēkā neesošu ir

55vispārsaistošs, likumam pielīdzināms juridisks spēks. Tas nozīmē,

56ka tāds šķīrējtiesas spriedums, kuru šķīrējtiesa pieņēmusi uz

57spēkā neesoša vai atcelta šķīrējtiesas līguma pamata, nav

58pierādījums attiecīgā šķīrējtiesas procesa pušu savstarpējo

59tiesisko attiecību noregulējumam citos šķīrējtiesu procesos.

60Tātad gadījumā, kad šķīrējtiesas līgums ir atcelts vai atzīts

61par spēkā neesošu, arī konkrētajā šķīrējtiesas procesā,

62iespējams, notikušie procesuālie pārkāpumi nevar ietekmēt šā

63procesa rezultātu, jo valsts liedz izpildīt šķīrējtiesas

64spriedumu piespiedu kārtā.

6511.3. Pieteikuma iesniedzēja norādījusi, ka tiesvedība

66par šķīrējtiesas līguma atzīšanu par spēkā neesošu varētu ilgt

67pat vairākus gadus. Līdzīgi arī pieaicinātā persona Dr.

68iur. Lauris Rasnačs vērsis uzmanību uz risku, ka minētā

69tiesvedība vēl nebūtu beigusies, kad jau būtu izsniegts izpildu

70raksts attiecīgā šķīrējtiesas sprieduma izpildei. Tomēr

71tiesvedības ilgums pats par sevi vēl nenozīmē, ka šķīrējtiesas

72procesa uzraudzība, kas tiek nodrošināta tiesvedībā par

73šķīrējtiesas līguma atzīšanu par spēkā neesošu, nebūtu

74efektīva.

75Gadījumos, kad celta prasība par šķīrējtiesas līguma atcelšanu

76vai atzīšanu par spēkā neesošu un ir pamats uzskatīt, ka

77prasītāja tiesības tiek aizskartas vai līdz nolēmuma spēkā

78stāšanās brīdim varētu tikt aizskartas, un kad nepieciešams

79novērst iespējamu būtisku kaitējumu, atbilstoši Civilprocesa

80likuma 137. panta otrajai daļai var piemērot pagaidu aizsardzību.

81Pagaidu aizsardzību iespējams piemērot arī gadījumos, kad līdz

82nolēmuma spēkā stāšanās brīdim jānosaka strīdīgu attiecību

83pagaidu noregulējums, ja tas nepieciešams prasītājam iespējama

84būtiska kaitējuma novēršanai. Šā tiesību institūta mērķis ir

85nodrošināt personas tiesību un likumisko interešu aizsardzību

86līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim (sk. likumprojekta

87Nr. 599/Lp13 "Grozījumi Civilprocesa likumā" sākotnējās

88ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju). Pieejams:

89saeima.lv).

90Saskaņā ar Civilprocesa likuma 138.1 panta pirmās

91daļas 4. punktu viens no pagaidu aizsardzības līdzekļiem ir

92izpildu darbības atlikšana. Šo pagaidu aizsardzības līdzekli

93iespējams piemērot arī gadījumos, kad šķīrējtiesas sprieduma

94izpilde līdz vispārējās jurisdikcijas tiesas nolēmuma spēkā

95stāšanās brīdim varētu skart prasītāja tiesības, tādējādi radot

96prasītājam būtisku kaitējumu. Turklāt tam, vai piedzinējs izpildu

97rakstu jau ir saņēmis un iesniedzis izpildei un izpildu lieta jau

98ir ievesta, nav izšķirošas nozīmes. Arī tad, ja piedzinējs

99izpildu rakstu vēl nav iesniedzis izpildei, var būt iespējams

100konstatēt, ka parādnieka intereses ir pakļautas pietiekami

101konkrēta un būtiska kaitējuma riskam, kas īstenotos līdz ar

102šķīrējtiesas sprieduma izpildi. Tiesa var piemērot Civilprocesa

103likuma 138.1 panta pirmās daļas 3. un 4. punktu

104kumulatīvi ne vien atliekot izpildu darbības, bet arī aizliedzot

105atbildētājam veikt noteiktas darbības, tostarp iesniegt izpildu

106rakstu izpildei tiesu izpildītājam. Savukārt gadījumos, kad

107šķīrējtiesas spriedums nav izpildāms piespiedu kārtā, iespējams

108piemērot Civilprocesa likuma 138.1 panta pirmās daļas

1093. un 5. punktā minētos pagaidu aizsardzības līdzekļus:

110aizliegumu atbildētājam veikt noteiktas darbības vai pienākumu

111atbildētājam noteiktā termiņā veikt noteiktas darbības, kā arī

112strīdīgo attiecību pagaidu noregulējumu.

113Līdz ar to gadījumos, kad

114šķīrējtiesas līgums ir atcelts vai atzīts par spēkā neesošu,

115likumdevējs ir veicis pasākumus šķīrējtiesas procesa

116uzraudzībai.