7. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

Juridiskās fakultātes docents Dr. iur. Lauris Rasnačs

- pauž viedokli, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 92.

panta pirmajam teikumam.

Personai, kurai šķīrējtiesas pieņemts spriedums bijis

nelabvēlīgs, Latvijas tiesību sistēmā esot pieejami vairāki

tiesību aizsardzības līdzekļi, taču tie nenodrošinot minētās

personas procesuālo līdztiesību, jo piedzinējs varot aktīvi

rīkoties šķīrējtiesas nolēmuma izpildes nodrošināšanai, bet

parādniekam neesot iespēju šāda nolēmuma izpildi novērst. Neesot

tādu sabiedrībai svarīgu interešu, kas šādu situāciju attaisnotu.

Turklāt tad, ja nepastāv iespēja prasīt šķīrējtiesas sprieduma

atcelšanu, tiekot pārkāpts tiesiskās drošības princips, jo

kreditors varot prasīt prettiesiska šķīrējtiesas sprieduma

izpildi vairākus mēnešus vai pat gadus pēc attiecīgā sprieduma

pieņemšanas dienas.

Šķīrējtiesas procesa efektivitāti nevarot aplūkot atrauti no

pušu tiesībām efektīvi tajā piedalīties, un efektīvs esot tikai

tāds šķīrējtiesas process, kurā tiek ievērota pušu procesuālā

līdztiesība. Tādu risinājumu, kas būtiski ierobežo pušu

procesuālo līdztiesību, nevarot attaisnot ar šķīrējtiesas procesa

efektivitāti kā iespējamu leģitīmo mērķi.

Secinājumu

daļa