6. pants

Pieaicinātā persona - LL. M. Aija Lejniece - norāda, ka

apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam

teikumam.

Satversmes 92. panta pirmais teikums garantējot ne vien

šķīrējtiesas procesa dalībnieku tiesības vērsties pret jau

pieņemtu šķīrējtiesas spriedumu, bet arī tiesības uz taisnīgu,

neatkarīgu, objektīvu un kompetentu šķīrējtiesas procesu. Valstij

esot pienākums garantēt, ka tādā gadījumā, ja tiek pieļauta

strīdu izšķiršana šķīrējtiesā, šī šķīrējtiesa darbojas atbilstoši

Satversmei un jo īpaši tās 92. pantā ietvertajām tiesībām uz

taisnīgu tiesu.

Pašreizējais Civilprocesa regulējums, kas neparedz iespēju

vispārējās jurisdikcijas tiesai atcelt šķīrējtiesas spriedumu,

neatbilstot Satversmes 92. pantam divu iemeslu dēļ. Pirmkārt,

šķīrējtiesas procesa dalībniekam, kura pamattiesības ir

aizskartas šķīrējtiesas procesā, neesot iespējas iegūt galīgu

apstiprinājumu tam, ka attiecīgajā procesā pieņemtajam

šķīrējtiesas spriedumam nav juridisku seku. Turklāt esot

iespējams, ka šā sprieduma izpilde tiek prasīta dažādās valstīs

un šo valstu tiesas nonāk pie dažādiem secinājumiem. Otrkārt,

šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanas un atcelšanas mehānisma

neesība negatīvi ietekmējot Latvijas šķīrējtiesu spriedumu

kvalitāti un līdz ar to arī šķīrējtiesās izskatāmo lietu

dalībnieku tiesības uz taisnīgu tiesu.

Šķīrējtiesas sprieduma atcelšanas institūtam esot atturoša

iedarbība attiecībā uz potenciālu šķīrējtiesas procesā pieļautu

negodprātību. Kamēr nebūs ieviests mehānisms šķīrējtiesu

spriedumu apstrīdēšanai un atcelšanai vispārējās jurisdikcijas

tiesās, tikmēr Latvijas šķīrējtiesas nekad neiegūšot komersantu

uzticēšanos un turpināšot eksistēt akmens laikmetā.