23. pants

Lietā ir izteikts lūgums atzīt apstrīdēto normu par

spēkā neesošu no personas pamattiesību aizskāruma rašanās brīža

(sk. lietas materiālu 90. lpp.).

Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka, lemjot par brīdi, ar

kuru apstrīdētā norma (akts) zaudē spēku, jāņem vērā, ka tās

uzdevums ir pēc iespējas novērst pieteikuma iesniedzēju

pamattiesību aizskārumu (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 16.

decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 25. punktu).

Izskatāmajā gadījumā apstrīdētā norma Pieteikumu iesniedzējām

ir piemērota ar apelācijas instances tiesu nolēmumiem, kas

stājušies spēkā. Apelācijas instances tiesas spriedums attiecībā

uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību "RMB One" tika

pieņemts 2013. gada 3. jūlijā, bet attiecībā uz sabiedrību ar

ierobežotu atbildību "DNB līzings" - 2013. gada 5.

jūnijā. Tātad minētie datumi uzskatāmi par Pieteikumu iesniedzēju

pamattiesību aizskāruma rašanās brīžiem. Civilprocesa likuma 635.

pants neparedz personai tiesības iesniegt jaunu pieteikumu

(lūgumu) par sprieduma izpildīšanas pagriezienu gadījumā, kad šis

jautājums jau ir izlemts un tiesvedība civillietā izbeigta.

Darbinieka interešu aizsardzību un tūlītēju negatīvo mantisko

seku nepieļaušanu konkrētajā situācijā nodrošina Civilprocesa

likuma 206., 438. un 554. pantā noteiktās tiesības lūgt tiesas

sprieduma izpildes atlikšanu, sadalīšanu termiņos, tā izpildes

veida vai kārtības grozīšanu.

Tātad, lai novērstu apstrīdētās

normas radītās nelabvēlīgās sekas, tā attiecībā uz Pieteikumu

iesniedzējām ir atzīstama par spēkā neesošu no to pamattiesību

aizskāruma rašanās brīža.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda: