3. pants

Satversmes tiesa

secinājusi, ka tiesības uz taisnīgu tiesu nav absolūtas un var

tikt ierobežotas. Satversmes tiesa vairākos spriedumos (sk.,

piemēram, 2003.gada 6. oktobra spriedumu lietā

Nr.2003-08-01, 2003.gada 27.jūnija spriedumu lietā Nr.2003-04-01,

2003.gada 23.aprīļa spriedumu lietā Nr.2002-20-0103, 2002.gada

26.novembra spriedumu lietā Nr.2002-09-01) atzinusi, ka

zināmos apstākļos valstij ir tiesības ierobežot Satversmē

garantētās tiesības uz taisnīgu tiesu. Pamattiesības var

ierobežot tikai Satversmē noteiktajos gadījumos, ja to prasa

svarīgu sabiedrības interešu aizsardzība un ja tiek ievērots

samērīguma princips. Tādējādi tiesai jāizvērtē, vai tiesību uz

taisnīgu tiesu ierobežojums atbilst šādām prasībām:

a) vai tas ir noteikts ar

likumu;

b) vai tas atbilst leģitīmam

mērķim, kuru valsts vēlas sasniegt, nosakot šo ierobežojumu;

c) vai nepastāv citi, personu

mazāk ierobežojoši līdzekļi;

d) vai tas atbilst samērīguma

principam.